Sadaļas Sadaļas

Atsākts darbs pie gāzesvada «Nord Stream 2» būvniecības Baltijas jūrā

Piektdien atsākts darbs pie Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecības, paziņoja kompānija.

"Cauruļu likšanas kuģis "Fortuna" ieguldīs 2,6 kilometrus garu cauruļvada posmu Vācijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā mazāk nekā 30 metru dziļumā," teikts "Nord Stream 2" paziņojumā.

Gāzesvada būvniecība ir gandrīz pabeigta, taču 2019. decembrī darbi pēkšņi apstājās, kad ASV noteica sankcijas "Nord Stream 2" cauruļvadu likšanas kuģiem, līdz ar to aizkavējās pēdējā posma pabeigšana.

Oktobrī ASV paplašināja sankcijas, lai liegtu pabeigt "Nord Stream 2" būvniecību, attiecinot tās arī uz kompānijām, kas sniedz pakalpojumus vai finansējumu iekārtu modernizēšanai vai uzstādīšanai uz "Nord Stream 2" būvniecībā iesaistītajiem kuģiem.

Pagājušajā mēnesī ASV Pārstāvju palātas un Senāta sarunvedēji vienojās piemērot sankcijas arī apdrošinātājiem un sertifikācijas uzņēmumiem, kas strādā pie "Nord Stream 2" projekta.

Taču Krievija nolēmusi šomēnes atsākt cauruļvadu likšanas darbus Baltijas jūrā, izmantojot pati savus kuģus, kuri gan nav tik labi aprīkoti kā rietumvalstu kuģi. 

Vācijas Jūrniecības un hidrogrāfijas aģentūra pagājušajā nedēļā apliecināja, ka saskaņojusi cauruļvada būvdarbus līdz gadumijai un izskata pieteikumu darbiem no nākamā gada janvāra līdz aprīlim.

KONTEKSTS:

ASV demokrātu un republikāņu likumdevēji vienojušies par sankciju pastiprināšanu pret "Nord Stream 2" projektu, bet pirms to noteikšanas ASV vispirms konsultēsies ar partneriem Eiropā.

Likumprojekts arī paredz, ka par "Nord Stream 2" netiks noteiktas sankcijas pret Vācijas vai jebkādu citu ES valstu valdībām, Šveici, Norvēģiju, Lielbritāniju un pašu ES.

ASV uzskata, ka cauruļvads palielinās ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt