Eiropas Savienības diplomāti cerēja vienošanos par naftas cenu griestiem noslēgt piektdienas vakarā, taču dalībvalstu pozīcijas palika nemainīgi atšķirīgas un sarunas tika pārceltas uz pirmdienu. Par to vēsta avoti, kas ir informēti par sarunu norisi.
Viedokļu atšķirības ir manāmas jautājumos par to, cik stingrai ir jābūt Eiropas Savienībai, šos griestus nosakot.
Polija un Baltijas valstis ir sašutušas par ierosinājumu noteikt Krievijas naftas cenas robežu līdz 65-70 ASV dolāru apmērā par barelu, jo šis līmenis pārsniedz Krievijas jēlnaftas pārdošanas likmes šobrīd.
Polija pieprasa papildu sankcijas, pārskatīšanas mehānismu un cenu, kas ir zemāka par tirgus līmeni, norāda augsta ranga diplomāts.
Tikmēr citas dalībvalstis, piemēram, Grieķija, pasaules lielākā naftas tankkuģu īpašniece, nevēlas, lai griesti tiktu noteikti zemāk par 70 ASV dolāriem par barelu.
Pēc naftas cenu griestu pieņemšanas sagaidāms, ka to ieviesīs arī G7 valstis.
Politikas eksperts Andress Māe Igaunijas sabiedriskajiem medijiem tikmēr norādījis, ka cenu griestiem jābūt virs pašizmaksas, lai ļautu naftas pārstrādes uzņēmumiem darboties un saglabāt ražošanu, tomēr nevajadzētu palikt nekam, kas varētu nonākt Krievijas valsts kasē. Citādāk karš turpināsies.
Viņaprāt, griesti jānosaka 30-40 dolāru apmērā.
Kā norāda aģentūra "Bloomberg", valstis, kuras diskutē par naftas cenu griestiem, ir spiestas izvēlēties starp divām sarežģītām prioritātēm: vai nu mēģināt noslāpēt ieņēmumus Krievijai, vai izvairīties no potenciāli sāpīgiem naftas cenas kāpumiem, kas varētu kaitēt pasaules ekonomikai. Par to, kāda patiesi varētu būt ietekme uz globālo tirgu, skaidrības īsti nav.
Krievija brīdinājusi par sekām pasaules ekonomikai, naftas cenu griestu noteikšanai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdinājis, ka naftas cenu griestu ieviešana var atstāt "smagas sekas" enerģētikas tirgos. Šādas darbības esot pretrunā ar tirgus attiecību principiem.
Sarunas par naftas cenu griestiem kritizējis arī Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs.
"Fakts ir tāds, ka eiropieši runā par šo ierobežojumu ļoti nesaprotamās niansēs, tādēļ izskan neizskaidrojami skaitļi. Šķiet, ka viņi cenšas pieņemt lēmumu lēmuma dēļ, nevis ietekmes dēļ, bet gan tāpēc, lai ieliktu ķeksīti, ka ir uzlikti griesti. Grūti prognozēt, kādu ietekmi tas atstās uz enerģijas tirgu. Šobrīd mēs pieturamies pie prezidenta Putina nostājas, ka mēs nepiegādāsim naftu un gāzi valstīm, kuras griestus noteiks un tiem pievienosies. Bet pēc iepazīšanās ar cipariem mums viss ir jāanalizē, pirms formulējam savu nostāju,” norāda Peskovs.
Par Krievijas naftas cenām ir liela neskaidrība, jo valsts kravu tirdzniecība kopš kara ir kļuvusi mazāk caurskatāma. Tomēr analītiķi norādījuši, ka tās cena varētu būt aptuveni 50 dolāri par barelu.
