Šoziem Latvijas sabiedriskie mediji sacēla trauksmi ar pētījumu „smsSOS”, kurā izgaismoja daudzas problēmas ātro kredītu devēju darbībā, piemēram, astronomiskās soda procentu likmes un neiedziļināšanos klientu iespējās aizņēmumu atdot. Žurnālistu atklātais lika sarosīties gan valsts iestādēm, gan pašai nebanku kreditētāju nozarei. Valsts noteica stingrākus reklāmas ierobežojumus ātrajiem kredītiem, toties nozare nāca klajā ar virkni pašregulējošu elementu. Vai tieši stingrākās normas vai izmaiņas domāšanā ir saistītas ar klientu samazinājumu par 18 procentiem, šāda pētījuma pagaidām nav, taču uzskati par iemesliem atšķiras.
Latvijas Nebanku kreditētāju asociācijas vadītāja Baiba Fromane klientu samazinājumu skaidro ar normālu tirgus nostabilizēšanos. Viņasprāt, pavasarī ātro kreditētāju starpā sāktā informācijas apmaiņa par klientu saistībām ir nesusi rezultātus, bet līdz ar to arī paliecinājies atteikto kredītu skaits.
„Ja iepriekšējā pusgadā atteikumu skaits bija vidēji 33% no visiem pieteikumiem, tad šobrīd tas ir palielinājies līdz 43%. Mēs redzam, ka gan klienti aizņemas atbildīgāk, gan arī aizdevēji aizdod atbildīgāk un pārdomātāk”, saka Fromane.
Vaicājām arī rīdziniekiem, vai, viņuprāt, stingrāks ātro kredītu regulējums veicinās atbildīgāku aizņemšanos. Andrejs un Evija uzskata, ka ātrie kredīti paši par sevi nav nekas nosodāms, atsevišķās dzīves situācijās tā kādam var būt izeja. Taču regulējumam jābūt: „Tie nosacījumi jau tur ir diezgan nopietni viņiem. Saprāta robežās gan jau, ka vajag. - Svarīgi ir neieiet galējībās, svarīgi ir tomēr saglabāt līdzsvaru un nepārspīlēt lietas, kas nav jāpārspīlē. Svarīgi ir atcerēties, kam mēs izgājām cauri un saglabāt veselo saprātu. Ja mēs to paši nemākam, tad ir jāpalīdz.”
„Es domāju, ka ir vispārējais morāles līmenis ir vainīgs pie visa. Kamēr tas netiks pacelts, tikmēr jau nekas arī nemainīsies. Man radinieks iekrita smagi ar tiem ātrajiem kredītiem, tāpēc viņš tagad ir Anglijā, lai sapelnītu naudiņu un atdotu,” spiesta secināt Vija Ozoliņa.
Tomēr - neskatoties uz klientu skaita sarukšanu, kopējais izsniegto kredītu apjoms nav būtiski samazinājies - pērn ātrajos kredītos izsniegti tuvu 250 miljoniem latu, un tas ir vairāk nekā banku sektorā, kas iedzīvotājiem izsniedzis vien 184 miljonus.
