To, ka Latvijā var salīdzinoši vienkārši un ļoti ātri tikt pie naudas, izmantojot tā saucamos “ātros kredītus”, zināja daudzi. Bet apjoms, kādos tas notiek, tomēr pārsteidza.
Gan ātro kredītu devēju nozare, gan tie, kam to vajadzētu uzraudzīt, īpaši sarosījās pēc sabiedrisko mediju kampaņas “sms - SOS”. Rosināta virkne likumdošanas izmaiņu, arī nebanku kreditētāji apņēmušies stingrāk kontrolēt, kam un cik daudzus kredītus vienlaicīgi izsniedz. Saeimas Nacionālā drošības komisija uzskata, ka valstij pienācis laiks iesaistīties un pasargāt savus pilsoņus.
Komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (RP) norāda, ka cilvēki, kuri ņem ātros kredītus, grimst vēl dziļākā nabadzībā un varbūt sabojā savu dzīvi uz visu mūžu.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa gan norāda, ka situācija ar nebanku kreditētājiem pēdējā laikā uzlabojoties. Piemēram, vairs netiek solītas balvas par ātrā kredīta saņemšanu, taču nozerē vēl daudzas lietas esot jāsakārto. Tāpat būtu svarīgi, lai patērētāji apzinātos, kāda ir viņu pašu atbildība aizņemoties.
Ekonomikas ministrija jau izstrādājusi likuma grozījumus, lai nākotnē tiktu stingrāk uzraudzīti gan kredītdevēji, gan ņēmēji. Tā, iespējams, jau drīzumā viens no priekšnoteikumiem kredīta saņemšana būs regulāri ienākumi. Ir darbs, ir nauda, nav darba - nav arī kredīta.
