Iesaistoties ECB ierosinātajā valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā, LB šā gada martā un aprīlī iegādājusies vērtspapīrus kopumā par gandrīz 355 miljoniem eiro. ”Tie ir gan Latvijas valdības vērtspapīri, gan dažādu eirozonas starptautisko institūciju vērtspapīri.
Tie nav citu valstu vērtspapīri, bet, kā jau es teicu, Latvijas valdības un eirozonas starptautisko institūciju vērtspapīri. Ja mēs skatamies, tad kopumā programma ir bijusi divus mēnešus un Latvijas valsts vērtspapīri ir iegādāti par 252 miljoniem eiro. Taču jāņem vērā, ka Latvijas valsts vērtspapīrus pērk gan Latvijas Banka, gan arī Eiropas Centrālā banka,” stāsta LB Monetārās pārvaldes padomnieks Gundars Dāvidsons.
Viņš uzskata, ka eirozonā kopumā jau vērojami ieguvumi no šīs programmas īstenošanas. Programmas ietekme uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotāju labklājību gan lielākoties ir netieša, norāda centrālās bankas speciālists: ”Tā ietekme lielākoties ir netieša, caur eirozonas ekonomikas attīstību.
Tajā pašā laikā, lai gan tā ir netieša, tas nebūt nenozīmē, ka tā ir nenozīmīga. Jo, ja mēs varam cerēt uz ekonomikas atgūšanos otrajā gada pusē, tad tas lielākoties ir dēļ eirozonas situācijas uzlabošanās.”
„SEB bankas” finanšu tirgu pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš piebilst, ka patlaban valsts vērtspapīru pirkšanas programmas „augļus” jau var baudīt tie iedzīvotāji, kuriem ir kredīti ar mainīgo likmi. Viņiem tagad ir jāmaksā zemāki kredītprocenti un ietaupīto naudu viņi var novirzīt citiem pirkumiem: ”Tiešo efektu iedzīvotāji uzreiz nejutīs. Tas, ko mēs redzam pastarpināti ir tas, ka mēs esam eirozonas sastāvdaļa un tas jau nav tikai Latvijas jautājums. Kopumā eirozonā šis efekts ir tāds, ka ir mainījušās vērtspapīru, tieši obligāciju cenas.
Un otrs,mēs redzam, kas notiek ar procentu likmēm. Ja tiešas ietekmes no Latvijas Bankas obligāciju pirkšanas, tad visiem iedzīvotājiem, kuriem, piemēram, ir kredīti, kuri ir piesaistīti trīs mēnešu EURIBOR vai jebkuram citam EURIBOR, viņiem šie procentu maksājumi ir samazinājušies.
Tas nozīmē, ka mazāk jāmaksā procentos. Un arī valstij, ja par parāda apkalpošanu ir jāmaksā mazāki procenti, tas nozīmē, ka budžetā paliek vairāk naudas citām investīcijām.”
Valsts vērtspapīru pirkšanas programmu plānots īstenot līdz nākamā gada septembra beigām. Kopumā eirozonas dalībvalstu un institūciju vērtspapīru atpirkšanā plānots ieguldīt vairāk nekā 1 triljonu eiro.
