„Nolikto atslēgu” principa spēkā stāšanos gan ir atlikta formālu iemeslu dēļ, jo Saeimas vairākums kā sasteigtus noraidīja tam nepieciešamos papildus grozījumus Civilprocesa likumā.
Valdība otrdien gan vienojās tikai pagaidām atlikt likuma stāšanos spēkā, tomēr vienlaikus no vairākiem valdības pārstāvjiem izskanēja aicinājumi principu pārskatīt Saeimā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) norādīja, ka Saeimai būtu jāstrādā pie likuma, kas klientam dotu izvēles iespējas: „Paredzot iespēju klientam izvēlēties gan vienu, gan otru variantu, un tad tā atšķirība līdzmaksājumā varētu sasniegt pat līdz 30%. Bet, pie patreizējā regulējuma, ja mēs ieliekam šo „tikai”, kredītiestāžu likumā vai patērētāju tiesību aizsardzības likumā, tad klientam, nonākot līdz maksātnespējai, jebkurā gadījumā, tiek piemēroti nolikto atslēgu principi, kas ļoti pasliktina banku rādītājus, likviditātes, kapitāla pietiekamības, un tā tālāk, jo bankām ir jāveido uzkrājumi uz šiem 30 procentiem starpības no cenas.”
Tiesa, koalīcijas partiju vidū šajā jautājumā joprojām nav vienprātības un saglabājas arī spēcīgs atbalsts jau apstiprinātajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) uzskata, ka atteikšanās no obligātas nolikto atslēgu principa piemērošanās būtu pakļaušanās atsevišķu komercbanku šantāžai.
„Tas, ko paredz nolikto atslēgu princips, ir taisnīgākais, kas var būt hipotekārās kreditēšanas jomā. Cita lieta, ka tas rada nopietnas problēmas pārāk lielas peļņas tīkotājiem. Un, protams, ka šī peļņa sarūk. Tātad mums un arī likumdevējiem, ir politiski jāizvērtē, kurām grupām, sabiedrības grupām, atstāt šo iespēju izvēlēties mazāko risku, ar lielāku ieguldījumu, kas varētu būt ar valsts atbalstu, vai arī šo lielu risku – tikt izūtrupētam,” sacīja Rasnačs.
Tā sauktais nolikto atslēgu princips paredz, ka vienīgā mājokļa īpašnieki, kas nonākuši finanšu grūtībās, varēs pārdot savu īpašumu, iegūto naudu atdot kreditoram un līdz ar to atbrīvoties no jebkādām tālākām saistībām pret banku. Tiesa, principa iekļaušana Latvijas likumdošanā, it īpaši ņemot vērā jau šobrīd kūtro kreditēšanu, ir izraisījusi asu kritiku gan no komercbanku, gan arī Latvijas Bankas puses.
