Ministrijā lēš, ka atļauju atcelšana ļaus novērst ievērojamu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes izmaksu pieaugumu, kas turpmākajos desmit gados varēja sasnieg vairāk nekā 384 miljonus eiro.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks Latvijas Radio atzina – ņemot vērā to, ka atļaujas ražot subsidēto elektroenerģiju atceltas jau 26 no 40 elektrostacijām, kuru pārbaudes tika sāktas pērnā gada oktobrī, ir pamats aizdomām, ka pārkāpumi atjaunojamās elektroenerģijas nozarē ir sistemātiski. Arī turpmāk obligātā iepirkuma komponentes saņēmējiem plānots pievērst pastiprinātu uzmanību.
“Turpināsim vērtēt, vai stacijas kvalificējas atļaujām, vai atļaujas ir atceļamas. Tagad, pēc enerģijas publiskā tirgotāja veiktajiem auditiem, atkal konstatētas nepilnības šo staciju darbībā,” norādīja Patmalnieks.
Pēdējais lēmums par atļaujas atcelšanu pieņemts pagājušajā nedēļā, kad tika atcelta SIA „Balteneko” izsniegtā atļauja.
KONTEKSTS:
Par nepieciešamību mainīt OIK sāka runāt pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora.
Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izraisīja OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām.