Starptautisko kreditoru pārstāvji otrdien, 20.oktobrī, atgriezušies Atēnās, lai atsāku sarunas ar Grieķiju par reformām, kas pieprasītas apmaiņā pret jauno aizdevuma programmu. Misijas vadītājiem no Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas, Starptautiskā Valūtas fonda pievienojušies arī pārstāvji no Eiropas Stabilitātes mehānisma, kas ir finansiālās palīdzības fonds eirozonas valstīm.
Viņi tiksies ar Grieķijas amatpersonām un ministriem, tostarp finanšu ministru Eiklīdu Cakalotu. Aizdevēju uzdevums būs izvērtēt, vai Grieķija varēs saņemt divu miljardu eiro pārskaitījumu oktobra nogalē, norāda portāls “EUobserver”.
Grieķijas parlaments, pie ēkas pulcējoties tūkstošiem protestētāju, pagājušajā nedēļā apstiprināja reformas, kas tostarp paredz stingrākus sodus par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī aizver vairākus caurumus likumā par priekšlaicīgu pensionēšanos. Gaidāms, ka novembrī Grieķijas valdība apstiprinās vēl vairākas reformas, kas saistītas ar izmaiņām pensiju sistēmām, nodokļiem lauksaimniekiem un likumdošanu par tā dēvētajiem „sliktajiem kredītiem” bankās.
Kreisi noskaņotā Grieķijas valdība arī apsolījusi īstenot vairāku valsts uzņēmumu privatizācijas, kurām iepriekš bija iebildusi.
Apmaiņā tiek sagaidīts, ka kreditori vēlāk apspriedīs iespējas, kā atvieglot Grieķijas valsts pāradu nastu.
Šī ir pirmā starptautisko aizdevēju misijas vizīte Atēnās, kopš premjers Aleksis Ciprs atgriezās pie varas pēc parlamenta ārkārtas vēlēšanām 20.septembrī. Tāpat kā iepriekšējā valdībā viņa vadītā galēji kreisi noskaņotā partija „Syriza” pēc uzvaras izveidoja koalīciju ar labēji nacionālistiski noskaņoto partiju „Neatkarīgie grieķi”.
Saskaņā ar grieķu laikraksta „Kathimerini” ziņoto, līdz šim izpildītas 16 no 49 svarīgākajām prasībām, uz ko uzstājuši aizdevēji. Lielākajai daļai atlikušo joprojām nepieciešams rīkojumraksts no ministrijām.
Ziņots, ka pēc vairākām karstām sarunu nedēļām jūlijā Atēnas tomēr piekrita vēl vairāk reformām un taupības pasākumiem apmaiņā pret starptautisko aizdevumu 86 miljardu eiro apmērā – trešo kopš 2010.gada. Grieķija arī gatavojas pabeigt četru lielāko banku rekapitalizāciju līdz gada beigām. Eiropas Centrālā banka šobrīd izvērtē šīs četras bankas, lai izlemtu, vai piešķirt palīdzību apmērā līdz 25 miljardiem eiro Grieķijas banku sektoram.
Bet līdz ar jaunu taupības pasākumu ieviešanu un kreditoru atgriešanos Atēnās atgriežas arī iedzīvotāju protesti. Vadošā arodbiedrība, Vispārējā grieķu strādnieku konfederācija jau izsludinājusi 24 stundu ģenerālstreiku, kas notiks 12.novembrī, lai protestētu pret reformām.
