Eirozonas dalībvalstis atlikušas sanāksmi par situāciju Grieķijā, jo starptautiskajiem aizdevējiem vajagot vairāk laika, lai izvērtētu, cik gatava Grieķija ir saņemt nākamo aizdevumu.
Paralēli bēgļu krīzei, ar ko nodarbinātas valsts varas iestādes, Grieķijai ir jāturpina veikt smagas reformas, lai varētu turpināt saņemt atbalsta finansējumu un vienlaikus sakārtot ekonomiku tā, lai kādu dienu parādus varētu arī atdot.
Grieķijas premjerministrs aicinās sasaukt ārkārtas līderu sanāksmi.
Par to, ka sanāksme, kurā Eirogrupas finanšu ministri izvērtētu Grieķijas stāvokli ir atcelta, interneta sociālajos tīmekļos zināmu darījis Eirogrupas prezidents un vienlaikus arī Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms. Šo rīcību viņš argumentējis ar faktu, ka kreditoriem vajagot vairāk laika, lai izvērtētu kāds ir valsts stāvoklis un vai ir iespējams piešķirt nākamo aizdevuma kārtu.
Pērn jūlijā Eiropas Savienības dalībvalstis panāca vienošanos par jaunu aizdevumu, kam pretī premjerministrs Aleksis Ciprs ir apsolījis jaunas ekonomiskās reformas. Taču šobrīd, vismaz publiskajā telpā joprojām notiek „rīvēšanās”, kur vajadzīgo naudu ietaupīt, kam griezt, ko atstāt neskartu.
Grieķijas finanšu ministrs paudis, ka izdevēji prasa būtiski griezt visu valsts ministriju izdevumus, savukārt Starptautiskais Valūtas fonds apgalvo ko citu. Tas sagaida stingrākas pensiju reformas, proti mazināt ienākumus Grieķijas vecākajai paaudzei un atcelt Grieķijā plašos izņēmumus ienākumu nodokļa maksātājiem, kas abi valdībai ir ļoti neērti un neizdevīgi lēmumi, kas sagaidāms radīs jaunus protestus.
Grieķijā ziņa par atcelto Eirogrupas sanāksmi uztverta ar lielām bažām, jo daudzi uztraucas, ka Grieķija nesaņems vajadzīgos vairāk nekā trīs miljardus eiro, daļu no apsolītā aizdevuma līdz jūlijam, kad valstij jāspēj nomaksāt kārtējos parādus un kas atkal Grieķiju noliks tukšas kases un bankrota situācijā. Tas varētu nozīmēt arī to, ka Grieķijas varai uz laiku būs jāpārtrauc izmaksāt algas valsts sektorā strādājošajiem.
Eirozonas valstis ir gatavas runāt par aizdevuma nosacījumu pārskatīšanu, taču, pagaidām tas neesot iespējams, kamēr Grieķija nav tikusi galā ar otru aizdevēju – Starptautisko Valūtas fondu, kas ir strikts un prasīgs savos nosacījumos par to, kur Grieķijas varas iestādēm būtu jāmazina izdevumi un jātaupa nauda.
Grieķijas mediji vesta, ka premjerministrs Aleksis Ciprs zvanīs uz Briseli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam un aicinās sasaukt Eiropas Savienības līderu ārkārtas sanāksmi. Viņaprāt, Grieķija ir izdarījusi visu, kas no tās bija prasīts, lai naudu saņemtu, bet tagad paši aizdevēji stāvot šim solim ceļā.
Saskaņā ar iepriekšlemto, vienošanos par kārtējo aizdevumu Grieķijai bija jāpanāk līdz 1. maijam. Neoficiāli avoti apgalvo, ka Eirogrupas sanāksme varētu notikt nākamnedēļ, taču oficiāla apstiprinājuma tam vēl nav.
Grieķijas līderis apmaiņā pret 86 miljardu eiro aizdevumu apsolīja īstenot ekonomiskās reformas, kā arī pārkārtot valsts pensiju sistēmu.
Finanšu krīzē slīgstošā Grieķija jau ir saņēmusi vairāk nekā 200 miljardu eiro lielu aizdevumu, taču tās atlabšanai ir vajadzīga papildus nauda, kas no valsts prasa milzīgus pūliņus, īstenojot jau gadiem ilgu taupības programmu.
Paralēli šīm sarunām Grieķijas varas iestādes risina arī bēgļu krīzi, tā kā valsts krastos no Turcijas puses ienācis liels skaits cilvēku no Sīrijas un arī citām pasaules valstīm.
