Dienas notikumu apskats

Barona ielas atjaunošanas sāgā pret sešām personām sāk kriminālvajāšanu

Dienas notikumu apskats

Junkers izsaka atbalstu Bulgārijas uzņemšanai Šengenas zonā un eirozonā

Atbildīgie dienesti: Pāragri apgalvot, ka ES valstīs piedāvāto produktu kvalitāte atšķiras

Atbildīgie dienesti: Pāragri apgalvot, ka produktu kvalitāte ES valstīs būtiski atšķirtos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pāragri apgalvot, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs piedāvāto produktu kvalitāte būtiski atšķirtos, uzsver Latvijas atbildīgie dienesti. Tomēr šis temats raisījis nopietnas diskusijas ES mājā Rīgā. Šogad ES plāno izpētīt un salīdzināt vienotu zīmolu preču kvalitāti dalībvalstīs. Eiropas Komisija neizslēdz iespēju grozīt ES likumdošanu.

Pirms izdarīt secinājumus par precēm Eiropā, jāveic pētījumi, Latvijas Radio norāda Zemkopības ministrijas pārstāve Dace Ugare. Tikai tad, ja atklāsies Eiropas preču divējādā kvalitāte, tad problēma būs jārisina. Turklāt viss neesot tik vienkārši.

„Par negodīgumu ir jārunā ar katru ražotāju atsevišķi, kādēļ ir šādi iemesli. Diemžēl visā pasaulē, ne tikai Latvijā, bet droši vien visā Eiropā un arī pasaulē produkti tiek ražoti pēc pieprasījuma. Gan pēc patērētāju garšas prasībām, ko viņš grib sagaršot. Kaut vai, piemēram, attiecībā uz kafiju, - mēs nedzeram tādu, kā dzer skandināvi – skābu. Mēs dzeram rūgtenu kafiju, un, ja viņi mums tādu [skābu] ievedīs, diez vai mēs dzersim,” skaidro Ugare.

Šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu un esot pāragri spriest, ka Eiropas valstīs piedāvāto produktu kvalitāte būtiski atšķirtos. Tāds īsumā ir kopsavilkums atbildīgo iestāžu paustajam diskusijā par Eiropas preču duālo kvalitāti.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) līdz šim salīdzinājis apmēram 40 produktu. No tiem nebūtiskas atšķirības atklātas 18 produktiem, kas nopērkami gan Vācijā un Beļģijā, gan Latvijā.

„Bet tās atšķirības bija skaidri un gaiši norādītas marķējumā, tāpēc mēs nevarētu apgalvot, ka patērētāji tiek diskriminēti,” saka PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis.

Ja marķējumā viss atspoguļots korekti, tad prasības izpildītas un sodīt vai pārmest par preces atšķirībām dažādās Eiropas valstīs nav iespējams.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (“Vienotība”) uzsvēra – šobrīd ir aizdomas, ka ļoti bieži atšķirības dažādu valstu precēs neuzrāda: „Man personīgi liekas – jebkura atšķirība, kas tiek noklusēta, ir mums būtiska un diskriminējoša.”

Dažkārt ražotāji apgalvojot, ka pielāgojas kāda reģiona iedzīvotāju gaumei. „Tad es jautāju, vai tiešām latviešiem varētu būt lielāka interese par veļas pulveri, kurš mazgā ne tik tīri kā Vācijas “Ariel”? Nu, laikam tā nav īsti mūsu gaume, bet mums piedāvā to pašu “Arielu” ar fosfātiem, nevis ar ceolītiem, kā to piedāvā Vācijā. Vai tā būtu atkal mūsu gaume, ka mēs gribam piesārņot ar fosfātiem savas ūdenstilpnes, lai tās aizaugtu? Acīmredzot, nē,” komentē Vaidere.

Duālajā attieksmē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomnieks Pēteris Liniņš nodala pozitīvo un negatīvo praksi: „Runājot par negatīvo daļu, jāsaka, ka arī Latvijas ražotāji uzskata, ka nav pieļaujama situācija, kad no rietumvalstīm uz Latviju nāk viena un tā paša zīmola produkti, kuru sastāvā ir sastāvdaļas, kas pēc izmērāmiem kritērijiem ir vai nu lētākas, vai nosacīti mazāk kvalitatīvas, lai gan vienlaikus tomēr atbilstošas normatīvo aktu prasībām. Tādējādi mūsu ieskatā, pirmkārt, tiek diskriminēti Austrumeiropas patērētāji.”

Tādā veidā tiekot arī nepamatoti ierobežota konkurence. „Un Latvijas vietējie ražotāji tiek nostādīti nosacīti grūtākā konkurences stāvoklī pret lielajiem Rietumu ražotājiem, kuri atļaujas savu produkciju saražot noteiktam tirgum lētāk,” norāda Liniņš.

Savukārt pozitīvā prakse, viņaprāt, ir pielāgošanās tirgus īpatnībām. Tādos gadījumos viena zīmola precē nobīdes varētu būt pieņemamas. Tām gan jābūt līdzīgām visā Eiropas Savienības teritorijā, lai būtu skaidri spēles noteikumi. Federācijā nav informācijas par to, ka Latvijas uzņēmumi piekoptu negatīvo praksi.

Arī dietologs Andis Brēmanis norādīja – nevajadzētu būt, ka viena produkta sastāvs dažādās Eiropas valstīs atšķirtos. Viņš runā par šokolādes piemēru: “Tai ir konkrēts sastāvs, un tai jābūt tādai tur un šeit. Ja tā ir “Suprema Ekstra”, tad tā var būt ar labāku sastāvu. Ja “Suprema Basic”, tad ar švakāku. Ir vēl “Sonder” klase vai kaut kas tāds, varam dažādot. Šīm lietām tā kā būtu jābūt nošķirtām. Un, ja es gribu nopirkt to “Sonder”, tad tai jābūt blakus “Basic”, un es pats izvēlēšos, kuru es gribēšu. (..)

Jo pretējā gadījumā tas ražotājs savu produktu pats degradē savā ziņā. Zem viņa zīmola ir dabūjams [produkts], es atvainojos, ar štruntīgāku sastāvu.”

Secināt par Eiropas precēm varēs tad, kad Eiropas Komisija izstrādās vienotu metodoloģiju un salīdzinās produktu kvalitāti, skaidro Zemkopības ministrijā. To ieplānots paveikt šī gada laikā. Tikmēr Pārtikas un veterinārajā dienestā norāda, ka svarīga ir patērētāju izglītošana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti