Atbalstu «trekno gadu» hipotekāro parādu dzēšanai saņēmuši 3000 Latvijas iedzīvotāju

Kopš martā Latvijas Banka un finanšu nozare vienojās par 2008./2009. gada krīzes laika hipotekāro kredītu parādu dzēšanas principiem, dzīve pozitīvā gultnē iegūlusi apmēram 3000 Latvijas iedzīvotāju un līdz šim dzēsti parādi 100 miljonu eiro apmērā. Saskaņā ar Latvijas Bankas un Latvijas Finanšu nozares asociācijas aplēsēm kopējais skarto parādnieku skaits ir aptuveni 13 tūkstoši un parādsaistību apjoms ir līdz 600 miljoniem eiro.

Bez mājām un ar parādu bankai

Atbalstu «trekno gadu» hipotekāro parādu dzēšanai saņēma 3000 Latvijas iedzīvotājuLinda Zalāne

„Tas stāsts bija tāds. Tas bija 2005. gads, vēl vecais, tālais. Man bija divi bērni, un es dzīvoju dzīvoklī Mežciemā,” savu stāstu līdz hipotekārā kredīta noformēšanai, ilgus gadus dzīvošanai parādu jūgā un šī gada iespēju izrauties no tā iesāk Iveta Buša. Tolaik viņa strādāja uzkopšanas servisā. 2005. gadā Iveta iepazinās ar savu topošo vīru, kuram pašam bija uzkopšanas uzņēmums.

Bizness, pēc Ivetas stāstītā, bija veiksmīgs, un abi sāka kalt plānus par māju ārpus Rīgas. „Ilgi skatījāmies. Šausmīgas cenas. Tieši tas burbulis gāja uz augšu. Simts un simts. Atradām vienu māju Vecumniekos. Tā kā man bija dzīvoklis, tad es to pārdevu,” stāsta Iveta.

Pirms tam Iveta bija ņēmusi dzīvokli kredītā, bet līdz ar tā pārdošanu savas parādsaistības dzēsa un vēl palika nauda pāri nauda. Iveta ar vīru ņēma bankā hipotekāro kredītu, bet otru pusi par māju samaksāja paši.

„Ar to domu, ja nu kas, tad mēs māju varēsim pārdot un nepaliksim gluži mīnusos. To, ka tāds burbulis ir, braukājot mašīnā un klausoties radio, es zināju.

Biju dzirdējusi, ka plīsīs, jo nevar tā būt, ka tādas nekustamā īpašuma cenas. Bet vai tad to klausījās tāds mirstīgais, parastais. Es arī biju tajā skaitā, kas neklausījās,” atzīst Iveta.

Rezultātā 2006. gada sākumā viņa iegādājās Vecumniekos koka māju par 89 tūkstošiem latu. 2008. gadā ģimenē pieteicās dēls, un tas sakrita arī ar dziļo krīzes punktu. Vienu gadu ģimene vēl spēja segt saistības, bet pēc tam apjauta, ka nasta ir par smagu un mēģināja māju pārdot. Tas arī beigās izdevās, bet par ļoti zemu summu – 22 tūkstošiem latu. Tas nozīmē, ka

ģimene bija bez mājām un ar iespaidīgu parādu bankai.

„Un tajā burzmā es atkal negaidot paliku stāvoklī, un 2010. gadā mums piedzima dvīņi – puika un meitene. Un tad mums pavisam gāja švaki, naudas nebija. Es vēl būtu cīnījusies, esmu pēc rakstura vērsis, bet mans vīrs padevās, nolaida rokas. Sāka dzert. Vēl Angliju pamēģināja izbraukāt. Pēc tam sāka spēlēt automātos cerībā kaut ko vinnēt. Mums gāja aizvien trakāk un trakāk, gājām uz leju,” atklāj Iveta.

Vīrs 2016. gadā nomira.

Izmantoja iespēju dzēst parādu

Visus šos gadus parāds bija smaga nasta, līdz šogad Iveta no “Swedbank” saņēma ziņu, ka parādu 30 tūkstošu apmērā var pilnībā dzēst.

Vai viņa spēja noticēt, ka parādu dzēsīs? „Es domāju, ka tas uz mani neattiecas. Domāju, kā tad! Tūlīt atskries un vēl kliņģeri uzdāvinās. Es vēl nosmējos. Bet viņi man atsūtīja vēstuli uz mājām,” stāsta Iveta.

Viņasprāt, ir labi, ka pagājušās krīzes parādsaistības cilvēkiem dzēš: „Ir ļoti daudz cilvēku, kas nevar pabāzt galvu virs ūdens kredītu dēļ. Kāpēc ir ēnu ekonomika? Tāpēc, ka cilvēki ir ieinteresēti strādāt bez nodokļiem. Jo, tikko ir nodokļi, ir darba vieta, tā uzreiz tiesu izpildītājs ir klāt. Uz šejieni pēc tās mājas esam pārvākušies sesto reizi. Ar visiem bērniem, paunām, suņiem, ar grāmatām. Ar visu ko. Tas ir ļoti smagi, ja godīgi.

Mēs ar bērniem tagad pārvācāmies uz Latgali, uz otru pasaules malu. Bet mums te ir ļoti jauki. Mums ir labi, un priecājāmies, ka te dzīvojam,” stāsta Iveta.

Tūkstošiem pirmskrīzes parādu

Ivetas Bušas pieredzes stāsts ir viens no aptuveni 13 tūkstošiem.

Latvijas Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars stāsta, ka ne visi no šiem aizdevumiem ir banku rīcībā. Daļa ir cedēti aizdevumi, tai skaitā tādām bankām, kuras vairs neeksistē. Daļa šo aizdevumu ir arī samaksāti.

„Ne visām bankām ir iespēja operatīvi šādus lēmumus pieņemt. “Swedbank” tam bija sagatavojusies jau savlaicīgi un bija gatava pieņemt šādus lēmumus jau šogad. Savukārt citas bankas vēl vērtē savus parādu portfeļus un meklē labākos kritērijus, risinājumus, kā šo jautājumu labāk atrisināt.

Likums ļauj bankām pašām noteikt kritērijus, kādā apjomā un kādos gadījumos šo pretimnākšanu izmantot.

Šobrīd divas lielas bankas ir vērtēšanas finiša stadijā – “Luminor” un SEB. Jāteic, ka likums ir devis pietiekoši ilgu laika posmu, divus gadus šo jautājumu risināt,” zina stāstīt Pastars.

Banka: varam atviegloti nopūsties

“Swedbank” pārstāve Laila Bankovska stāsta, ka šogad bankai izdevās nodzēst teju visus iepriekšējās krīzes parādus apmēram 3000 klientu. Lielākajai daļa klientu parādu dzēsa 90% apmērā, pārējiem pilnībā.

„Kopējā summa ir 100 miljoni eiro. Palikušas ļoti komplicētas lietas. Varbūt tiesvedības lietas.

Bet to vairs nav daudz. Tas, kas atlicis uz nākamo gadu, ir apmēram 10 miljoni eiro. Šobrīd mēs varam atviegloti nopūsties un teikt, ka lielu daļu darba jau esam izdarījuši,” stāsta Bankovska.

Nākamā gada sākumā pie iepriekšējās krīzes parādnieku portfeļu pārskatīšanas ķersies arī “Luminor”.

„Klientiem nav un arī nākotnē nebūs speciāli jāapmeklē banka, jāraksta iesniegumi vai lūgumi. Jo pēc grozījumiem kredītiestāžu likumā noteikumiem un arī pēc mūsu procedūru versijas, kas šobrīd top, klientiem, kuru saistības kvalificēsies šiem noteikumiem, banka pilnīgi vai daļēji tās dzēsīs vienpusējā kārtā. Attiecīgi pēc tam informējot klientus, nosūtot uz viņu adresēm apliecinājumus,” skaidro “Luminor” pārstāve Sanda Apine.

Pagaidām Sanda Apine atturas izteikt precīzus datus, uz cik klientiem šīs darbības atteiksies, bet tie varētu būt aptuveni 1200 klienti.

Kazāks: Šī parādu norakstīšana ir unikāla

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš KazāksLinda Zalāne

Iepriekšējās krīzes hipotekāro kredītu norakstīšana ir unikāla iespēja, kas ļaus aptuveni 13 tūkstošiem iedzīvotāju sākt jaunu ekonomisko dzīvi un stimulēs cilvēkus darboties legāli, šādi samazinot ēnu ekonomikas apmēru Latvijā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks akcentē, ka šis banku un kredītņēmēju izlīgums nedrīkst nākotnē mudināt vieglprātīgi izturēties pret parādsaistībām.

“Vilkt garumā nozīmētu, ka vēl arvien tūkstošiem cilvēku nevar pilnvērtīgi atgriezties ekonomikā. Līdz ar to gan viņu dzīves kvalitāte negatīvi ietekmēta, gan viņu spēja pelnīt un audzināt bērnus.

Iepriekšējās krīzes hipotekāro parādu norakstīšana ļaus uzsākt jaunu ekonomisko dzīvi. Bet tas nudien nedrīkst mudināt kredītņēmējus vieglprātīgi izturēties pret savām parādsaistībām.

Šī parādu norakstīšana ir vienreizēja un unikāla lieta. Tas nudien nekādā veidā nemudina cilvēkus neatmaksāt savas parādsaistības,” sacīja Kazāks.

KONTEKSTS:

Latvijas Bankas prezidents šopavasar rosināja komercbankām norakstīt neatgūtos tā dēvēto "trekno gadu" jeb "burbuļa" laika parādus, kas ļautu atgriezties ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku. 

Saeima šā gada vasarā galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus divos likumos, lai dotu iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt