Lauku atbalsta dienests (LAD) aprēķinājis, ka vairāk nekā desmit gadu darbības laikā kopumā izmaksātais ES un Latvijas atbalsts zemniekiem ir divarpus miljardi latu. Visvairāk naudas izmaksāts Zemgales reģiona zemniekiem, un dažādos projektos lielākais atbalsts saņemts tieši Jelgavas novadā. LAD direktore Anna Vītola-Helviga gan norāda, ka caur projektiem lielākoties līdzekļi piešķirti Jelgavas cukurfabrikas restrukturizācijā un kompensācijās. Taču vairāk aprunātā un lielākā daļa no kopējās atbalsta summas valstī iedalīta platību maksājumiem.
„Vairāk nekā puse – 54% - ir dažāda veida platību maksājumi, skaitām kopā gan tiešos maksājumus, gan lauku attīstības plāna maksājumus. Lielākais saņēmējs summāri ir Jelgavas novads – vairāk nekā 59 miljoni latu, tālāk ir Madonas un Rēzeknes novads,” informē Vītola-Helviga.
Eiropas kopējais atbalsts lauksaimniekiem ir krietni audzis daudzo gadu laikā - 2002. gadā Latvijā ieplūda tikai 32 miljoni latu, bet pērn - teju 400 miljoni. Tādēļ arī Jelgavas puses saimniecības ''Mežacīruļi'' vadītājs Juris Cīrulis secina, ka atbalsts laukiem ir bijis būtisks. Lauksaimnieks piebilst, ka šobrīd aktuālā ''aktīvā zemnieka'' statusa definīcija bija jāievieš jau sen, taču tas ir politisks jautājums, un arī pašiem zemniekiem esot jābūt aktīvākiem cīņā par godīgu atbalstu.
„Lauki var attīstīties, tikai ražojot laukos, tikai pelnot naudu uz laukiem. Nekādā gadījumā nedrīkst šo pasīvo jeb dīvāna zemnieku atbalstīt tāpat [kā īsto zemnieku], tas ir normāli un saprotami. Bet nesaprotams, kādēļ šī diskusija iet 10 gadus. Vienreiz jāpieliek punkts, jāsašķiro zemnieki – tie, kas pelna un valstij maksā nodokļus, un otra puse, kas veģetē uz viņiem,” saka zemnieks.
Piemēram, Salacgrīvas novada zemniece Ieva Alpa-Eizenberga Mazsalacā apstrādā vairāk nekā 300 hektāru zemes liellopu saimniecībā, viņa stāsta, ka atbalstu no fondiem ir iepriekš saņēmusi, taču varētu saņemt pilnvērtīgāk, jo tikai 20 hektāru ir zemnieces īpašumā, bet pārējo platību nākas nomāt.
„Diemžēl, ir man problēma – es, saimnieks, apstrādāju zemi, ieguldu naudu, kopju, bet maksājumus saņem zemes īpašnieks, un tur nav nekāda runāšana par nomām. Man pavasarī piezvana un paprasa ‘’ko tad tu tur sēsi, lai zinu ko pieteikt atbalstam’’ un man ar savām govīm, kurām nav ko ēst, nav īsti izvēles. Ceru, ka nākotnē būs stingrāki noteikumi.”
Lai saņemtu atbalstu, jaunajā Eiropas fondu budžeta septiņu gadu periodā galvenais nosacījums būs projektu atdeve un izaugsme ražošanā, nevis vienas tehnikas vienības nomainīšana pret jaunāku, skaidro zemkopības ministre Limdota Straujuma. Savukārt platību maksājumus dažādot un veicināt lauksaimniecības zemes katra hektāra izmantošanu ministre cer ar lauksaimnieku reģistra ieviešanu.
„Bija diskusija par aktīvā lauksaimnieka definīciju, kur parādījās šī ideja par lauksaimnieku reģistru. Tātad atbalstus saņem tie, kas ir aktīvo sarakstā. Mēs vēl diskutējam, vai tur būs saimniecības, kas saņem no Eiropas vairāk par tūkstoš vai piectūkstoš eiro. Tātad mazās saimniecības nešķiros aktīvajās un neaktīvajās, bet viņas saņems savus maksājumus. Svarīgi ir, lai lielās zemes platības netiktu vienkārši konservētas. No vienas puses, protams, labi, ka nopļauj un koki neaug, bet no otras puses tā nav lauksaimnieciskā darbība,’ saka Straujuma.
Lauku atbalsta dienests pirmdien sāks platību maksājumu iesniegumu pieņemšanu 2013. gadam. Taču sktīvā zemnieka definīciju un reģistru plānots izveidot līdz nākamajam gadam, lai atbalstu samazinātu tiem lielo zemes gabalu "dīvāna zemniekiem", kas, piemēram, nenodrošinās noteikto lopu skaitu uz platību.
