Par valsts atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmumiem ārpus privātā sektora pagaidām droši zināms par ieguldījumu VAS “Latvijas Gaisa satiksme” - tās pamatkapitāls tiks palielināts par aptuveni 6 miljoniem eiro.
Nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” līdz šim paziņojusi par aptuveni 700 darbinieku atlaišanu. Valdība par atbalstu uzņēmumam lems, tiklīdz būs saskaņoti nepieciešamie dokumenti. “airBaltic” ''ieziemošanai'' būtu nepieciešami aptuveni 150 miljoni eiro.
“Tas bija sākotnējais aprēķins, cik šī summa varētu būt nepieciešama, lai uzņēmums tiktu ieziemots pie esošās situācijas, kad mēs pieņemam, ka būs apmēram 3 mēneši tādā ieziemošanas fāzē, un tad pakāpeniska darbības atsākšana. Ja situācija mainās, aprēķini arī mainās,” atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
Pagājušās nedēļas beigās Satiksmes ministrija iespējamo valsts atbalstu apspriedusi arī ar lidostu “Rīga”, kas tagad apkalpo vien repatriācijas un kravas reisus.
“Rīgas lidostai ir pirmais tāds pasākumu plāns izstrādāts, bet gaidām no Rīgas lidostas daudz padziļinātu analīzi un priekšlikumus. Un par Latvijas Pastu gaidām priekšlikumus,” atzina Linkaits.
Lidosta sola detalizētus aprēķinus par nepieciešamo atbalstu ministrijai iesniegt jau šonedēļ.
“Mēs, protams, esam apzinājuši šo summu, bet līdz brīdim, kamēr tas nav akceptēts pie akcionāra un valdībā, tā ir ierobežotas pieejamības komercinformācija, ko mēs nevaram šobrīd atklāt. Runa varētu būt par pamatkapitāla palielināšanu, par valsts budžetā iemaksājamo dividenžu apjomu,” norādīja VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pārstāve Laura Karnīte.
Lidosta “Rīga”, līdzīgi kā “airBaltic”, neprognozē strauju avio nozares atkopšanos, kas nozīmē, ka arī pēc pasažieru pārvadājumu atjaunošanas līdzšinējais darbinieku apjoms tai vairs nebūs nepieciešams. Tomēr mērķis ir atlaist pēc iespējas mazāk strādājošo.
“Mēs saprotam, ka lidostas darbinieki nav parasti cilvēki, kurus pēc tam var no ielas paņemt un turpināt strādāt, tie ir cilvēki, kuriem ir vajadzīga konkrēta apmācība,” norādīja Karnīte.
Latvijas Pasts pagaidām neatklāj pat aptuvenus apgrozījuma krituma datus un arī ne to, cik daudz darbinieku jau atlaisti un cik darbu vēl tikai zaudēs.
Daudz kas būšot atkarīgs no tā, vai Covid-19 krīzes skartie uzņēmumi turpinās norēķināties par Latvijas Pasta sniegtajiem pakalpojumiem.
“Viens ir tas, kur darbu mēs esam padarījuši, bet otrs ir, kur mēs vēl saņemsim kontā kādus līdzekļus par šo darbu. Mēs arī pastiprināti skatāmies, ko mēs varam optimizēt, mēs, piemēram, pārskatām visus piegādes maršrutus visā Latvijā, tai skaitā piegādes laikus pasta nodaļā, mēģinām efektivizēt tādu lietu kā vēstuļu kastīšu tukšošana,” pauda pasta vadītājs Mārics Vilcāns.
Latvijas Dzelzceļš pēc valsts atbalsta aptuveni 40 miljonu eiro apmērā vērsās jau marta vidū. Tas gan bija saistīts ar kravu kritumu vēl pirms vīrusa izplatības.
Uzņēmumā norādīja, ka vispirms ir jāizvērtē uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultāti šī gada pirmajā ceturksnī, un tad jau tiks pieņemti kādi konkrēti lēmumi, un šī informācija varētu sekot nedēļas laikā, ir jāskatās, vai tas tiešām ir atstājis kādu ietekmi uz kravu pārvadājumiem.
Satiksmes ministrs kopējo situāciju transporta nozarē nodēvējis par lielāko krīzi kopš Otrā pasaules kara.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi. Vēlāk brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus ļaujot atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem vai ģimenei.
25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Pēc epidemiologu teiktā, Latvija nonākusi epidēmijas otrajā fāzē, tāpēc jābūt īpaši uzmanīgiem.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā. Valdības darbs turpinās attālināti.
