Atbalsta programmas mērķis ir mazināt militārās agresijas seku ietekmi uz Latvijas ekonomiku, uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts sakarā ar papildu izmaksām, kas komersantiem radušās sakarā ar ārkārtīgi krasu energoresursu cenu pieaugumu.
Līdz ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos papildināts atbalstāmo nozaru saraksts – atbalstu varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji jeb komersanti, kuru darbība ir būtiska ne tikai reģionālajai ekonomikas aktivitātei Latvijā, bet arī sniedz pievienoto vērtību saistītajās nozarēs, tostarp pārtikas ražotājiem, tūrisma un viesmīlības sektoram, loģistikas un citām nozarēm, norādīja Ekonomikas ministrijā.
Ja komersants ražo ne tikai alu, vīnu vai sidru, bet arī citus alkoholiskos dzērienus, komersants atbalstu saņems, ja apgrozījums no konkrētās saimnieciskās darbības – alus, vīna, sidra ražošanas – 2021. gadā bijis virs 50%. Atbalsts papildu komersantiem tiks sniegts līdzšinējā programmas kopējā finansējuma ietvaros.
Ekonomikas ministrijā ir vērsušās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Alus darītāju savienība, kuras ir norādījušas, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kas saistīti ar dzērienu ar zemu alkohola saturu ražošanu, šobrīd krasi izjūt energoresursu sadārdzinājumu, kas radies Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu seku un attiecīgo pretpasākumu rezultātā. Vienlaikus ir secināms, ka šīs nozares sniedz būtisku pienesumu – alus, vīna, sidra – pakalpojumu un saistīto nozaru attīstībā, gan valsts budžetā caur nodokļu nomaksu, gan reģionālās ekonomiskās aktivitātes ziņā. Minētās nozares pārstāv apstrādes nozari, kuru jo īpaši kā energoietilpīgu nozari ietekmē energoresursu cenas, līdz ar to ietekme alus, vīna un sidra ražotājiem no Krievijas militārās agresijas sekām, kas izpaužas kā energoresursu sadārdzinājums, izjūtama vistiešākā veidā.
Šobrīd Latvijā reģistrēti 68 alus ražotāji, no kuriem 64 komersantiem ir piešķirts mazā alus ražotāja statuss. Lielākā daļa alus ražotāju atrodas ārpus Rīgas un nodarbina vairāk nekā 3000 cilvēkus. 2021. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā no alus ražošanas uzņēmumiem sastādīja vairāk nekā 52 miljonus eiro. Šī gada pirmajos piecos mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi par alu sastādīja 19 miljonus eiro. Pēdējos gados Latvijā patēriņam nodotā alus apjoms turpina kristies. 2020. gadā tas samazinājās par 7,8%, 2021. gadā – par 5,2%, bet šī gada pirmajos 7 mēnešos patēriņam nodotā alus apjoms samazinājies par 2,9% pret attiecīgo periodu pērn.
Ekonomikas ministrija atzīmēja, ka minēto lielā mērā ir ietekmējusi Covid–19 pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā un citi nozarei nelabvēlīgi apstākļi.
Savukārt vīnu ražotāji Latvijā ir 13 un sidra ražotāji – 78. Ražošanas process ir lēns un energoietilpīgs, kas ir īpaši jūtams alus, vīna, sidra ražotāju saimnieciskās darbības izmaksās. Pēdējos gados ražošanas izmaksas ir pieaugušas vairākkārtīgi, ko lielā mērā ir ietekmējis izejvielu, darbaspēka, iepakojuma un energoresursu cenu pieaugums.
Atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem.
KONTEKSTS:
Atbalsts energoietilpīgiem komersantiem pieejams par laikposmu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Atbalstam komersanti var pieteikties līdz šā gada 17. novembrim par visu periodu kopā vai konkrētiem mēnešiem, kad konstatēts izmaksu pieaugums. Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas.
Atbalsts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem pieejams granta (dāvinājuma) veidā. Granta atbalsts dabasgāzes un elektroenerģijas resursu cenu pieauguma kompensēšanai vienam komersantam būs līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot 2 miljonus eiro vienam komersantam. Atbalstu plānots piemērot arī kā avansa maksājumu – par šā gada novembri un decembri –, pēc tam pārbaudot faktisko izdevumus un nepieciešamības gadījumā veicot sniegtā atbalsta apmēra pārrēķinu.
Atbalsts pieejams komersantiem, kas veic saimniecisko pamatdarbību kādā no Ministru kabineta noteikumu pielikumā minētajām nozarēm; tā energoresursu izmaksas sastāda vismaz 3% no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām 2021.gadā; kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām 2021. gadā bija vismaz 500 megavatstundas (MWh) vai kopējais gāzes patēriņš 2021. gadā bija vismaz 500 MWh.
Uz atbalstu nevar pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī personām no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem ir izšķiroša ietekme – kapitālsabiedrībām, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, tās pilsoņiem vai juridiskām personām, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā; komandītsabiedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šai personai pastāv izšķirošā ietekme pār biedru; biedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.
