Bārbeles pagasta jaunais zemnieks Lauris Mediņš ar tēva atbalstu nolēmis uzsākt savu biznesu. Tēvs savā saimniecībā nodarbojas ar piena lopkopību, dēls izvēlējies gaļas liellopu audzēšanu, un viņam šogad izdevies saņemt arī jaunajiem zemniekiem domāto atbalstu. Taču bez tēva palīdzības viņš to saņemt nevarētu.
“Jaunais nevar uzsākt lauksaimniecisko darbību, ja viņam nav pamatkapitāla. Pēc augstskolas beigšanas viņam nav kur ņemt pamatkapitālu, bankas jau arī nav aktīvas uz kreditēšanu, un, ja nav vecāku vai citu radinieku atbalsta, tad nemaz nav vienkārši uzsākt, par to esmu pārliecinājies,” ar savu pieredzi dalījās Lauris.
Sākumā Lauris ar tēva atbalstu izveidojis piemājas saimniecību, jo noteikumi paredz, ka gada apgrozījumam pirms projekta iesniegšanas jābūt vismaz 15 000 eiro. Taču, lai saņemtu atbalstu kā jaunais lauksaimnieks, nācies dibināt zemnieku saimniecību un visu sākt no jauna. Pat visas govis bijis jāpārreģistrē.
“Viss ir jauns - kā ar lopiem apieties, kā ar valsts iestādēm sazināties, kur ir jāreģistrējas, kādas nepieciešamās formalitātes jākārto, lai kādu dienu neatbrauc pārbaudes, lai konstatētu, ka neesmu kaut ko pareizi izdarījis vai sapratis,” stāsta Lauris.
Iespējams, ka vienkāršāk būtu turpināt tēva iesākto piena lopkopību, jo Lauris atzīst, ka bērnība un jaunībā kūtī bijis krietns palīgs un visu labi iepazinis. Taču ne viņš, ne citi 250 jaunie zemnieki, kas pirmajā kārtā pieteicās uz atbalstu, uz piensaimniecību cerības nelika – bija skaidrs, ka cenas turpinās kristies un ar to izdzīvot vairs nevar. Taču ir jau arī citas nozares.
“Ja uzskata, ka Latvijas lauksaimniecība nav peļņu nesoša nozare, tad tā ir milzīga kļūda. Es domāju, ka mēs esam pietiekoši varoši un stipri, lai ražotu konkurētspējīgu produkciju un nonāktu Eiropā un pasaulē,” uzskata Bārbeles pagasta piensaimnieks Mārtiņš Mediņš.
Pirmajā projekta kārtā bija pieteikušies vairāk pretendentu, nekā atļāva finansējums. Šogad pieteikšanās sākas no 25. jūlija, tai atvēlēti astoņi miljoni, ar ko pietiks 200 jaunajām saimniecībām. Valdības apstiprinātie grozījumi paredz, ka turpmāk jaunajiem lauksaimniekiem būs vienkāršāka 40 000 eiro lielā atbalsta saņemšanas kārtība.
“80% no šī atbalsta ir iespējams saņemt, izrakstot rēķinu, atnesot to mums ar pieprasījumu, mēs apmaksājam un attiecīgi viņš šo tehniku vai dzīvniekus var iegādāties. Tas ir milzīgs atvieglojums, jo nav jāvēršas bankā un pieejami ir finanšu resursi uzreiz,” skaidroja Lauku atbalsta dienesta Lauksaimniecības departamenta direktors Andris Grundulis.
Taču prasība, lai jaunajiem būtu pamatkapitāls vismaz 15 000 eiro apmērā, paliek.
“Tās ir prasības regulas līmenī, un tā ir viena no problēmām lauksaimniekam, kurš tikko grib sākt un viņam nav šo resursu, bet situācija rāda, ka viņi šos resursus dabū galvenokārt no vecākiem, jo banka reti kuram aizdod. Bet pasākums ir atbilstošs, jaunieši paliek laukos, viņi tur saimnieko, un tas ir apsveicami,” sacīja Grundulis.
Periodā līdz 2020. gadam kopējais atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai ir 14 miljoni eiro, trīs ceturtdaļas no tiem nāk no Eiropas Savienības fondiem.
