Lai testētu brīvprātīgu pieeju dabas vērtību saglabāšanā privātajos mežos, DAP no nākamā gada īstenos mežu īpašniekiem paredzētu atbalsta pilotprogrammu "Dzīvais mežs". Tās kopējais finansējums plānots vairāk nekā 444 tūkstošu eiro apmērā.
"Šajā programmā var pieteikties mežu īpašnieki, kuru meži atrodas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – "Natura 2000" teritorijām un mikroliegumiem. Tas nozīmē, ka šajās teritorijās šobrīd nav nozīmīgu dabas aizsardzības ierobežojumu.
Tie ir tādi komerciāli meži, kur īpašnieki saimnieko intensīvi, tostarp cērt kailcirtes, bet īpašnieks var pats brīvprātīgi tad veltīt kādu teritoriju dabas aizsardzībai un saņemt par to gan konsultatīvu, gan finansiālu atbalstu,"
stāstīja DAP projekta "LIFE-IP LatViaNature" pārstāvis Ģirts Baranovskis.
Viens īpašnieks var pieteikt meža platību līdz 15 hektāru apmērā, un atbalsta summu noteiks plānotie dabas aizsardzības pasākumi un meža sastāvs. Programma sadalīta trīs saimniekošanas grupās – biotopu saglabāšana, biotopu veidošana un dabai draudzīga mežsaimniecība.
"Pirmās divas programmas fokusētas uz dabas vērtību saglabāšanu, tur tiek uzņemti meži ar augstu dabas daudzveidību un pamata pieeja būs neiejaukšanās, ka tie tiek atstāti dabai. Savukārt trešā programma, dabai draudzīga mežsaimniecība, tur tātad cilvēks joprojām iegūst koksni, bet tur tiek saglabāti bioloģiski vecākie koki, kas netiek nocirsti, un tiek nodrošināts pietiekams mirušās koksnes apjoms, un tiek noteikti mežsaimniecības sezonālie ierobežojumi, piemēram, necērt mežu putnu ligzdošanas laikā. Katrā no šīm apakšprogrammām būs noteikts arī citādāks aprēķins, kas pamatā atkarīgs no tā, kādas koku sugas mežā atrodamas. Ja tas būs ozolu mežs, tad likme būs augstāka nekā tad, ja tas ir baltalkšņu mežs," skaidroja DAP pārstāvis.
DAP jauno sadarbības modeli īsteno pēc Somijas parauga, kur šāda programma darbojas jau 20 gadus.
Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore Aiga Grasmane brīvprātīgas dabas aizsargāšanas iespēju vērtēja pozitīvi, bet jaunais piedāvājums skars vien nelielu mežu saimnieku daļu.
"Ja bija vēlme ar šo projektu risināt akūtas dabas aizsardzības problēmas – aizsargāt retas vai apdraudētas sugas vai aizsargāt tos biotopus, kuru mums trūkst Latvijā un vajadzētu vairāk šādu platību, tad es teiktu, ka šī programma bija jāplāno mērķtiecīgāk. Šis projekts uzrunās tos, kam ir, piemēram, priežu audžu biotops, un viņi sarēķinās, ka viņiem arī tā samaksa var būt pieklājīga, un tad viņi pieteiksies, bet šo priežu audžu Latvijā ir daudz, tās nav apdraudētas. Tāpat mirušās koksnes daudzumā mežos Latvija ir starp līderēm ES.
Šis ir tas, ka maksāt naudu par to, kas mums netrūkst, bet neuzrunā tos īpašniekus mērķtiecīgi, kas patiešām varētu risināt, piemēram, slapjo mežu trūkumu," teica Grasmane.
Grasmane prognozēja, ka mežu īpašnieki uz programmu, iespējams, raudzīsies arī piesardzīgi, bažās par mikroliegumu noteikšanu pēc pasākumu izpildes četru gadu garumā.
Savukārt Latvijas Dabas fonda pārstāvis, ornitologs Jānis Ķuze vērtēja, ka mikroliegumu noteikšanas mehānisms ir birokrātiski smagnējs process, taču arī brīvprātīgu projektu pieeja nevar būt īstermiņa.
"Brīvprātīgi līgumi, protams, izklausās labāk un demokrātiskāk. Ja tas viss nozīmē adekvātas kompensācijas, kas īpašniekus padara apmierinātākus nekā mikroliegumu gadījumā, tad tas ir apsveicami. Taču jautājums, kas ar šo mežu notiek tad, kad šis līgums beidzas. Proti, vai nevar būt situācija, ka pēc šiem gadiem līgums netiek turpināts, un tad tas mežs kaut kādu iemeslu dēļ vienkārši tiek nocirsts, bet šīs reto sugu atradnes būtu jāsaglabā ilgtermiņā," norādīja Ķuze.
Pieteikšanās brīvprātīgajiem līgumiem norit līdz oktobra beigām, un atlasītie mežu īpašnieki no nākamā gada uzņemsies saistības uz četriem gadiem. DAP norādīja, ka plānots atlasīt mežus ar augstvērtīgāku dabas daudzveidības līmeni.
Pārvaldē norādīja arī, ka visiem atbalstītajiem mežu īpašniekiem būs arī jāpiedalās apmācībās un monitoringā jeb dabas vērtību uzskaitē projekta laikā.
