Latvijas eksports uz valstīm, kas nav ES valstis vai bijušās PSRS valstis, veido vien salīdzinoši nelielu daļu no valsts kopējā eksporta, tomēr līdz ar Krievijas sankciju ieviešanu uzņēmēju interese par jauniem tirgiem ir strauji palielinājusies.
Lai uzņēmējiem palīdzētu šo mērķi sasniegt, valsts ir paziņojusi par plāniem atbalsta pasākumiem novirzīt ap četriem miljoniem eiro.
Kā norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, šie atbalsta līdzekļi tiks novirzīti, piemēram, lai palīdzētu uzņēmējiem saņemt jaunajos tirgos nepieciešamās atļaujas un izveidotu kontaktus. “Piemēram, attiecībā uz Ķīnu – mēs, pirmkārt, reāli skatāmies, kuri uzņēmumi var sākt eksportēt – kādas ir prasības, kas ir jādara, lai Ķīnas – ekvivalents mūsu PVD – varētu akceptēt mūsu produktus. Ir nepieciešami tāda veida mārketinga pētījumi. Es domāju, ka tuvāko divu nedēļu laikā mēs varēsim paziņot cilvēku, kurš būs tieši atbildīgs par mūsu uzņēmumu ieiešanu Ķīnā,” sacīja ekonomikas ministrs.
No uzņēmēju viedokļa pietiekami lielas perspektīvas tālākai eksporta izaugsmei joprojām saglabājas arī daudz Eiropas Savienības un bijušo PSRS valstīs, jo arī par atbalsta iespējām šo tirgu iekarošanā ir interesējušies uzņēmēji, atklāj par atbalsta programmu atbildīgās Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols.
“Pieteikto valstu loks ir plašs – skatīsimies, kādā secībā to visu vēl sakārtot. Tātad, Kazahstāna, Baltkrievija, Ķīna, vēl Azerbaidžāna, Gruzija, Somija, AAE un uzņēmēji ir pauduši interesi par tādu valsti kā Singapūra. Viss nenotiks uzreiz (..),” teica Ozols.
Jūlijā Latvija kopumā uz ārvalstīm eksportēja 848 miljonus eiro, no kuriem lauvas tiesa jeb 617 miljoni eiro eksportēti uz Eiropas Savienību, bet uz tā sauktajām NVS valstīm - 125 miljoni eiro. Savukārt pārējām valstīm eksports veidoja vien 106 miljonus eiro.
