Atbalsta regulējumu par daļēju atteikšanos no termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas apmaiņā pret investīcijām

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Imigrācijas likumprojektu, kas paredz Latvijai daļēji atteikties no termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanas apmaiņā pret investīcijām, noskaidroja aģentūra LETA.

No likumprojekta izslēgtas normas, kas paredzēja TUA piešķiršanu ārzemniekiem, kas veikuši investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, iegādājoties nekustamo īpašumu vai bezprocentu valsts vērtspapīrus vai veicot ieguldījumu kredītiestādes pakārtotajās saistībās.

Minētais regulējums gan automātiski nenozīmē, ka Latvija pilnībā atsakās no TUA programmas, jo ārzemnieki joprojām varēs iegūt atļaujas, veicot ieguldījumus kapitālsabiedrībā.

Tie ārzemnieki, kuriem līdz šim izsniegtas atļaujas, varēs turpināt pildīt savas saistības pret Latviju, lai saglabātu iespēju pretendēt uz atļauju pagarināšanu.

Likumprojekts izstrādāts, lai izveidotu līdzsvarotu un Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās sistēmu, informēja Iekšlietu ministrijā.

Likumprojektā apvienots šobrīd spēkā esošais Imigrācijas likums un likums "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā", kā arī no tā izslēgtas normas, kas attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā, šos nosacījumus ietverot atsevišķā likumprojektā.

Ar Imigrācijas likumu tiek ieviestas vairākas izmaiņas, piemēram, likumprojekts papildināts ar paātrinātu termiņu ilgtermiņa vīzas pieprasīšanai.

Uzturēšanās atļauju jomā paredzētas vairākas būtiskas atšķirības no pašlaik spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, paredzēts izsniegt tikai viena veida pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, piešķirot Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu atbilstoši Eiropas Padomes direktīvai.

Papildus šobrīd spēkā esošajā Imigrācijas likumā noteiktajām tiesībām paredzēts veikt likuma mērķim atbilstošu datu apstrādi, lai nodrošinātu valsts interešu, sabiedriskās kārtības, veselības un valsts ekonomisko interešu aizsardzību.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl ir jāapstiprina Saeimā.

KONTEKSTS:

Diskusijas par TUA programmas turpināšanu vai neturpināšanu vairākkārt izskanējušas politiķu vidū. Šogad martā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka TUA piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz.

Kariņš toreiz atzina, ka piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, ir neproduktīvas. 

Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībai iepriekš sagatavotajā ziņojumā teikts, ka no 2010. gada jūlija līdz 2020. gada decembrim atbilstoši investīciju programmai PMLP ir izsniegusi 19 000 TUA. 186 gadījumos TUA izsniegšana investoriem atteikta, bet anulētas kopā 1672 TUA. Valdība IeM informāciju pieņēma zināšanai.

2020. gada 31. decembrī Latvijā uzturējās 7441 investors un viņa ģimenes loceklis ar derīgām TUA. Salīdzinot ar 2019. gada 31. decembri, šis skaits samazinājies par 550 personām.

Nerezidentu ar TUA saņemšanu saistītie ieguldījumi no 2010. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim bija 1,55 miljardi eiro.

No kopumā investīciju programmas ietvaros ieguldītajiem līdzekļiem 83% jeb 1,29 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās veido 10% jeb 158 miljonus eiro, bet attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā – 6%. Īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē ieguldīti 11,5 miljoni eiro no kopējā investīciju apjoma.

TUA pieteicēji galvenokārt ir no reģioniem ar nestabilu ģeopolitisko situāciju un kapitāla piesaistei paaugstinātiem riskiem – lielu ekonomisko un politisko nenoteiktību. Aptuveni 86% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas. Pēdējos gados aktivizējušies investori no Āzijas valstīm.

Sakarā ar investīciju programmas nosacījumu maiņu, tiem kļūstot stingrākiem no 2014. gada 1. septembra, būtiski samazinājies programmas ietvaros saņemtais pieteikumu skaits un investīciju apjoms. Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanas pasākumi 2020. gadā vēl vairāk pastiprina iepriekšējos gados lejupvērsto tendenci.

2020. gadā saņemti 107 investoru pieteikumi, investīciju apjomam sasniedzot 26,3 miljonus eiro. Salīdzinājumam – 2019. gadā saņemti 146 TUA pieteikumi un investīciju apjoms – 33,1 miljonus eiro. Lielāko daļu no ieguldījumiem joprojām veido ieguldījumi nekustamajā īpašumā.

Ar TUA saistīto ieguldījumu skaita un apmēra samazinājumu ir ietekmējuši arī pēdējos gados veiktie pasākumi, lai pastiprinātu uzraudzību nerezidentu noguldījumiem Latvijas komercbankās. TUA pieteikumu skaits saistībā ar ieguldījumiem kredītiestāžu pakārtotajās saistībās pēdējos gados ir apsīcis. Kopš 2018. gada jauni pieteikumi nav saņemti.

Kopumā ar TUA saistīto investīciju ietekme uz nerezidentu kapitāla piesaisti ir vāja. Tomēr atsevišķu valstu, kā piemēram, Krievijas un pēdējos gados Vjetnamas investoriem, TUA ir bijis nozīmīgs stimuls ieguldījumiem Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā.

Ar investīciju programmu saistīto ieguldījumu nekustamajos īpašumos apjomu samazināšanās kopumā nav iespaidojusi nekustamā īpašumu tirgu. Nozare lielā mērā pārkārtojusies uz vietējo pieprasījumu.

Nekustamā īpašuma iegādē saistībā ar TUA saņemšanu dominē Rīga un Pierīga, it īpaši Jūrmala, – ekskluzīvas vietas un jaunie projekti, taču darījumu skaits un apjoms ir krities.

Uzņēmumi, kuru darbība ir bijusi saistīta ar TUA saņēmējiem, 2019. gada laikā valsts budžetā ir iemaksājuši nodokļus 46,9 miljonu eiro apmērā, kas veidoja 0,5% no Valsts ieņēmuma dienesta administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem.

Latvijas ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, TUA instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē kopš 2014. gada ir mazinājusies, par ko liecina arī ar TUA saņemšanas iespēju saistīto nerezidentu ieguldījumu devuma samazinājums kopējā ārvalstu kapitāla ieplūdē Latvijā.

Tas norāda, ka kopumā TUA šobrīd nav motivējošs instruments un nepieciešams turpināt attīstīt tos investīciju piesaistes veidus, kas tieši saistīti ar kapitālsabiedrību piekļuvi brīviem naudas līdzekļiem, secinājusi IeM.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt