Panorāma

Arī tautieši Apvienotajā karalistē Lieldienas pavada mājās

Panorāma

Panorāma

Drošības spilvens zemniekiem

Atbalsta pasākumiem lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā būs pieejami 45,5 miljoni

Šī gada 14. aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos normatīvus, kas paredz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” sniegt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, informēja ZM. Noteikumi nosaka kārtību, kādā administrē un uzrauga ārkārtas atbalsta pasākumus lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi.

Atbalsta pasākumiem lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā būs pieejami 45,5 miljoniLinda Zalāne

    ĪSUMĀ:

    • Lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā būs pieejams 45,5 miljonu atbalsts.
    • Atbalsts galvenokārt lopkopjiem un pārtikas uzņēmumiem, kuri zaudējuši eksporta tirgus.
    • Naudu apsaimniekos Lauku atbalsta dienests.

    Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) žurnālistiem otrdien pastāstīja, ka piena lopkopībai tiks atvēlēti 12,5 miljoni eiro, liellopu gaļas audzētajiem - 2 miljoni eiro, bet cūkkopjiem - 3,5 miljoni eiro. Pašvaldību un skolas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos Covid-19 krīzes laikā izveidojušies uzkrājumi, kurus kompensēs ar 2,5 miljoniem eiro. Pārtikas uzņēmumos saistībā ar to, ka eksporta tirgi ir ierobežoti, arī veidojas uzkrājums, ko kompensēs ar 14 miljoniem eiro.

    Gerhards sacīja, ka palīdzību varētu sniegt jūlijā un summas neattieksies tikai uz vienu mēnesi. Vienlaikus ministrs apliecināja, ka rūpīgi tiks vērtēta uzņēmumu pagātne un tagadne, lai nodrošinātu, ka nav nepamatotas izmaksas. Pēc Gerharda teiktā, tas ļaus lopkopjiem plānot savu attīstību.

    Noteikumu projekts paredz 3 atbalsta pasākumus:

    • Vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai paredzēts atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu, bet tikai tajā gadījumā, ja nozares ieņēmumi periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam mēnesim samazināsies par 20% salīdzinājumā ar noteikto atsauces periodu.
    • Vienreizējs atbalsts tiek paredzēts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, kas bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai bērnudārzos un skolās un kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot. Atbalsta kopējais apmērs 2,5 miljoni eiro.
    • Atbalsts tiks paredzēts gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus.

    Maksimālais atbalsta apjoms kopā ar citiem Covid-19 atbalstiem vienam pārtikas ražošanas uzņēmumam nedrīkstēs pārsniegt 800 tūkstošus eiro, vienam primāro produktu ražošanas uzņēmumam, tajā skaitā lauksaimniekam, - ne vairāk kā 100 tūkstošus eiro, bet vienam zivsaimniecības un akvakultūras uzņēmumam – ne vairāk kā 120 tūktstošus eiro.

    ZM skaidroja, ka daudzas valstis, kurās ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi Covid-19 vīrusa izplatības dēļ, ir tirdzniecības partneri Latvijas lauksaimniecības un pārtikas eksportā. Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozare ir neto eksportētāja, tādēļ eksporta tirgus pieejamība nozarei ir ļoti būtiska un to zaudējums var dot smagu triecienu visai lauksaimniecības un pārtikas nozarei visos tās posmos, sākot no gatavā produkta realizācijas un beidzot ar primārajiem ražotājiem.

    “Neskatoties uz Latvijas iedzīvotāju pārtikas produktu pieprasījumu un patēriņu, ir svarīgi ņemt vērā, ka lauksaimnieki un pārtikas ražotāji veido būtisku daļu no Latvijas eksporta, pārsniedzot pat 20% no valsts kopējā eksporta. Pārtika tiek ražota ne tikai vietējam tirgum, bet arī būtiska daļa no produktiem tiek eksportēta uz citām valstīm – t.sk. piens, olas, graudi u.c. produkti.

    Ārkārtējās situācijas laikā eksporta tirgus ir dramatiski sarucis, līdz ar to arī ievērojami sarūk pieprasījums pēc Latvijā ražotās pārtikas

    un secīgi arī lauksaimniekiem un ražotājiem ir jārēķinās ar ievērojami mazāku produkcijas eksporta tirgus daļu. Būtisku negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības nozari atstāj arī sabiedrisko ēdināšanas iestāžu darba intensitātes samazināšanās, dīkstāve vai pat pilnīga apturēšana. Tās ir ne tikai kafejnīcas un restorāni, kas samazinājušas vai pārtraukušas pārtikas produktu iegādi, bet arī skolas, bērnudārzi u.c. valsts un pašvaldību iestādes, kuru darbība līdz ar ārkārtējo situāciju ir apturēta vai ierobežota,” uzsvēra zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).

    Operatīvā informācija no lauksaimniecības, pārtikas un tirdzniecības nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem liecina, ka

    lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumi jau sastopas ar noieta tirgus samazināšanos, apgrūtinātiem kravu pārvadājumiem un tirdzniecības partneru sadarbības atteikumiem,

    importa izejvielu (iepakojuma u.tml.) sagādes grūtībām, produktu uzkrāšanos un naudas plūsmas grūtībām. Pārtikas uzņēmumus papildus eksporta grūtībām ietekmē arī pieprasījuma samazinājums pēc pārtikas precēm vietējā tirgū, īpaši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, tādējādi uzņēmumiem palielinājušies pārtikas preču krājumi un samazinājies apgrozījums. Situācijai šādi turpinot attīstīties, sagaidāma pieprasījuma mazināšanās pēc lauksaimniecības primārajiem produktiem (piena, gaļas, graudiem) un līdz ar to šo produktu iepirkuma cenu un apjoma samazināšanos no ražotājiem (lauksaimniekiem).

    “Jau šobrīd ir skaidri redzams pārtikas eksporta kritums vairākās lauksaimniecības nozarēs, piemēram, svaigu olu eksports sarucis par 30% un vārītu olu eksports sarucis par 20%, savukārt svaiga piena iepirkuma cena samazinājusies pat par 15%! Tie ir tikai daži piemēri, kas uzskatāmi iezīmē pārtikas produktu pieprasījuma ievērojamo kritumu, kas negatīvi atspoguļojas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju finanšu rādītājos. Tādēļ ir būtiski iespējami savlaicīgi nodrošināt valsts atbalsta iespējas, lai šo krīzi Latvijas lauksaimnieki varētu pārvarēt iespējami veiksmīgi, arī turpmāk nodrošinot nepārtrauktu pārtikas pieejamību Latvijas iedzīvotājiem,” norādīja ministrs Gerhards.

    ZM uzsvēra, ka lielākā daļa Latvijas piena ražotāju svaigpienu tieši vai netieši piegādā eksportējošiem piena pārstrādes uzņēmumiem. Liellopu gaļas ražošanas nozare Latvijā izteikti balstās uz dzīvu liellopu eksportu, kas šobrīd ir būtiski traucēts loģistikas plūsmas problēmu dēļ. Tāpat arī vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu tirgi, kur līdz šim ir eksportētas Latvijā ražotās olas, ir aizvērti un jaunus noieta tirgus pašlaik ir gandrīz neiespējami atrast. Savukārt izglītības iestāžu slēgšana ārkārtējās situācijas laikā ir radījusi pēkšņas un būtiskas problēmas šo iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem, jo nebija iespējams izlietot piegādātos produktus, no kuriem lielai daļai ir īss derīguma termiņš un tos nevar uzglabāt. Arī lauksaimniekiem, īpaši dārzeņu audzētājiem, kuri piegādāja savus produktus šiem ēdināšanas uzņēmumiem, izglītības iestāžu slēgšana radījusi problēmas ar produkcijas krājumu izveidošanos.

    Savus priekšlikumus Zemkopības ministrijai par nepieciešamo atbalstu sniedza arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. “Pēc mūsu ierosinājuma tika papildināts šis Ministru kabineta noteikums un sapratni redzējām par tiem gadījumiem, kas negodprātīgi uz papīra mazinās apjomus, kurus saražo, vai ļaunprātīgi izmantos situāciju. Tad tur būs atbildība ne tikai, ka noņems naudu nost, bet arī būs sankcijas pret saimniecību kā tādu. Ceram, ka tie kritumi nebūs tik lieli, kā mēs esam rēķinājušies. Bet, ja tie kritumi būs, tad zemniekam būs atbalsts un varēs saņemt krīzes jeb ārkārtas situācijas naudiņu," pastāstīja padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

    Viņš sacīja, ka šo naudu apsaimniekos Lauku atbalsta dienests. Zemniekiem, lai atbalstu saņemtu, ir jāpierāda, ka darbības apjoma kritums patiesi bijis. Arī Zemkopības ministrija uzsver, ka katrs pieteikums atbalsta saņemšanai tiks rūpīgi izvērtēts, nodrošinot atbalsta piešķiršanas caurspīdīgumu.

    Lauksaimnieku biedrība "Zemnieku saeima"  valdības  pieņemtos noteikumus vērtē atzinīgi.

    "Tas ir vienkārši drošības spilvens, kurš ir nolikts zemniekiem redzamā vietā! Ja gadījumā visi striķi trūkst un viss eksports apstājas uz ilgstošāku laika periodu, tad šādā veidā mēs varētu mazināt ekonomisko ietekmi uz šo sektoru," norādīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
     
    Zemnieki gan cer, ka šī drošības spilvena palīdzība nebūs nepieciešama. Lai pēc pāris mēnešiem nebūtu jālūdz atbalsta maksājumi no valsts budžeta, viņi jau šodien lūdz pircējus veikalos izdarīt izvēli par labu vietējā ražojuma pārtikai.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti