Atbalsta likuma grozījumus OIK pārkompensācijas novēršanai

Saeima plenārsēdē ceturtdien, 30. janvārī, trešajā pēdējā lasījumā atbalstīja strīdīgos Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts nostiprināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) – valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem – pārraudzību, kā arī novērst tā saņēmēju pārkompensāciju.

Atbalsta likuma grozījumus OIK pārkompensācijas novēršanaiJānis Kincis

Ko paredz likuma grozījumi?

Likumprojekts paredz, ka Ekonomikas ministrijai būs pienākums organizēt obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, novērst pārkompensāciju, kā arī atgūt nepamatoti izmaksāto valsts atbalstu, liecina likumprojekts.

Pārkompensācija likumprojektā definēta kā ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma. Vienlaikus likuma grozījumi paredz, ka kopējais atbalsta periods vienai elektrostacijai, summējot visa veida atbalstus elektroenerģijas ražošanai, nevarēs pārsniegt 20 gadus.

Tāpat kontrolēs būs jāveic elektrostaciju un koģenerācijas staciju aprīkojuma pārbaudes, kā arī jāvērtē, vai staciju darbība atbilst elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu nosacījumiem, informēja Saeimas Preses dienestā.

Konstatējot Ministru kabineta noteikumu prasību pārkāpumu, komersantam varēs atcelt piešķirtās priekšrocības.

Likums precizē, ka neto norēķinu sistēma tiek piesaistīta konkrētam objektam neatkarīgi no lietotāja un to piemēro elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksām. Ja saskaņā ar saražotā un patērētā elektroenerģijas apjoma aprēķinu mājsaimniecība sadales sistēmas operatora tīklā nodod vairāk elektroenerģijas, nekā patērēts, attiecīgo elektroenerģijas apjomu ieskaita nākamajā elektroenerģijas norēķinu periodā tā gada ietvaros.

Likumā reglamentēta arī energosistēmas izolētās darbības testa veikšana, kas nepieciešama gaidāmajai Baltijas valstu energosistēmas sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu un desinhronizācijai no Krievijas un Baltkrievijas.

Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai noteikts uzdevums katru gadu apstiprināt sadales sistēmas operatoru izstrādāto sadales sistēmas 10 gadu attīstības plānu, lai ierobežotu nepamatotu elektroenerģijas sadales tarifu pieaugumu.

Ekonomikas ministrijai līdz 2020. gada 1. oktobrim būs jāiesniedz Saeimai ziņojums par elektroenerģijas ražotāju darbības uzraudzību un kontroli, lai nodrošinātu pārkompensācijas novēršanu un nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu.

Gan kritizē, gan aizstāv 

Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus sāka gatavot jau iepriekšējā Saeimas sasaukumā. Likuma grozījumiem trešajā lasījumā bija iesniegti 103 priekšlikumi, kurus atbildīgā Tautsaimniecības komisija  vētīja septiņās sēdēs. Tas radīja pārdomas par likuma grozījumu novilcināšanu, jo parasti likuma izmaiņas pēc būtības skata 2. lasījumā. Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa") uzskata, ka tādējādi zaudēts likumprojekta solītais pienesums.

"Ekonomikas ministrija iepriekš pateica, ka no 2021. gada OIK vairāk nebūs, bet to visu, ko mēs te rakstām, varēs īstenot tikai no 2022. gada. Kāda jēga no tā visa? Tas ir vienkārši tāds elegants piesegs, ko izstrādājuši juristi, bet pat ne Ekonomikas ministrijas juristi, jo ministrija bieži vien pat nespēj paskaidrot savu priekšlikumu jēgu un tos pamatot," sprieda Zariņš.

Viņš pirms likumprojekta skatīšanas norādīja, ka likuma grozījumu mērķis ir ieviest skaidrus pārraudzības principus un novērst iespējamās krāpniecības. Ar grozījumiem iecerētas trīs lietas – OIK atbalsta saņēmējiem jābūt pārbaudītiem, tiem, kas nepilda nosacījumus un krāpjas, atbalsts nepienākas, kā arī atbalstam jābūt samērīgam, ne pārmērīgam.

Likumprojekta vētīšanas noslēgumā Zariņš sacīja, ka šie likuma grozījumi nepavisam neesot tādi, kādi solīti vēlētājiem. "Manuprāt, šādam likumprojektam nav jēgas, un tas būtu jāpārstrādā," klāstīja Zariņš.

Savukārt par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") debatēs norādīja, ka Zariņa pārmetumiem par OIK atbalsta shēmām un afērām neredz pamatojuma.

Pavļuts sacīja, ka šim likumam ir gara vēsture –  Elektroenerģijas tirgus likums pieņemts 2005. gadā un uz tā lielā mērā balstīta OIK sistēma. Ar šiem likuma grozījumiem tiek noslēgts zināms posms, klāstīja Pavļuts, norādot, ka viņam ir pārliecība, ka Saeimas komisija likuma grozījumu izstrādē nonākusi pie iespējami labākā risinājuma.

"Man ir zināma pārliecība, ka ilgstošās diskusijās Tautsaimniecības komisijā esam nonākuši pie labākā, ko iespējams panākt, lai līdzsvarotu Latvijas vajadzību pēc atjaunojamās enerģijas un iedotu rokās Ekonomikas ministrijai, Būvniecības valsts kontroles birojam visus nepieciešamos instrumentus, kontroles prasības, nosacījumus, tostarp arī pilnvaras Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, kur detalizētāk atrunātu prasības un termiņus. Šie ir tie vajadzīgie ieroči, un tie tagad ir jāliek lietā," sacīja Pavļuts.

Likumprojekts, pēc Saeimas deputāta sacītā, paredz atvieglot kārtību, kā varēs ražot elektrību paša vajadzībām. Piemēram, saules paneļa uzstādīšanu nevajadzēs saskaņot ar Ekonomikas ministriju, tāpat nebūs jāmaksā OIK par elektroenerģiju.

Pavļuts atzīmēja, ka lielākā daļa likuma grozījumu vērsti uz to, lai noteiktu spēcīgākus instrumentus valstij kontrolēt OIK atbalsta saņēmējus.

Likuma grozījumi ir būtiski, teica Pavļuts, aicinot dot Ekonomikas ministrijas paspārnē esošā Būvniecības valsts kontroles biroja rokās vajadzīgos kontroles instrumentus, lai var "apkarot nelietīgus saņēmējus".

Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis Saeimas sēdē minēja izmaksu mazināšanu patērētājiem.

"Efektīvs kontroles mehānisms ir tas ceļš, kā mēs samazināsim rēķinus jau esošā tiesiskā regulējuma ietvaros un strādāsim, lai šo regulējumu padarītu daudz skaidrāku, labāk īstenojamu un tai skaitā godīgāku," sacīja Miezainis.

Likuma grozījumus atbalstīja 61 deputāts, neviens nebalsoja pret, bet viens parlamentārietis balsojumā atturējās. Opozīcijā esošās partijas "Saskaņas" deputāti balsojumā nepiedalījās, jo "nevarot atbalstīt likumprojektu šādā redakcijā", pēc balsojuma paziņoja deputāts Zariņš.

Likuma grozījumi stāsies spēkā 2020. gada 15. februārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti