Valdība atbalstījusi naudas piešķiršanu ap 40 dažādiem koalīcijas deputātu priekšlikumiem. Starp saņēmējiem ir, piemēram, Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, centrs "Marta", Latvijas Politiski represēto apvienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, portāla "telos.lv" dibinātāji "Peripatos", "Papardes zieds", kā arī vairākas reliģiskas organizācijas un pašvaldības.
Pārsvarā atbalstīti konkrēti projekti dažu desmitu tūkstošu eiro vērtībā. Kopējā summa – ap diviem miljoniem eiro.
Šāda veida naudas dalīšanu biedrībām un projektiem, ko dēvē arī par "deputātu kvotām", ilgstoši kritizē Valsts kontrole, jo tiek apieta ierastā valsts finansējuma piešķiršanas prakse caur ministrijām.
Valsts kontroles Revīzijas un metodoloģijas departamenta vadītāja Ilze Bādere norādīja:
"Ja šādas vajadzības ir un nauda šādu vajadzību apmierināšanai tiek atvēlēta, tas nozīmē, ka ir jāraugās, kāpēc šīs vajadzības netika pieteiktas ātrāk tajā procesā, kāds ir iedibināts?"
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") "deputātu kvotas" skaidrot nevēlējās. "Budžetu pieņem Saeima. Valdība izstrādā, valdība izsaka savu viedokli par dažādiem priekšlikumiem, bet gala lēmumu pieņem Saeima plenārsēdē. Paldies," viņš sacīja, preses konferencē pēc valdības sēdes atbildot uz Latvijas Televīzijas jautājumu.
"Katrā demokrātiskā valstī par valdību un valsti atbildību uzņemas tās partijas, kas veido valdību un ir vairākumā Saeimā. Mēs paredzam, ka šie priekšlikumi ir izdiskutēti un pārdomāti un katrs deputāts par tiem uzņemas atbildību. Sadarbības partneru priekšlikumi ir fiskāli neitrāli un mēs neiebraucam zonā, ka to dēļ nākotnē būtu jāpalielina nodokļi vai jāveic konsolidācija," skaidroja Reirs
"Pile jūrā"
Deputātu pieteikto ideju virzību aizstāvējis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par"). Pieeja finansējuma sadalījumam atšķiroties no agrākās, turklāt sadalītais finansējums ir salīdzinoši neliels.
"Deputātu kvotas agrāk bija sekojošas: katram deputātam pateica, ka katram ir kāda summa, lai realizētu kādas ieceres. Tāda lieta vairs nav un neeksistē. Valdību veidojošās partijas sadalīja fiskālo telpu jeb pieejamo budžeta finansējumu atbilstoši savam redzējumam. Tā ir salīdzinoši pile jūrā," viņš teica.
Opozīcijas priekšlikumi mediķiem
Krietni lielākus finanšu līdzekļus pārdalīt rosinājuši opozīcijas deputāti, kuriem valdība nav paudusi atbalstu. Vairāki priekšlikumi paredz mediķiem piešķirt vēl vismaz 40 miljonus eiro algu palielināšanai.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") valdības sēdē norādīja, ka pats šādu priekšlikumu nevirza, jo veselības jomai jau ticis visvairāk papildu finansējuma, savukārt visām iecerēm naudas nepietiek.
"Man kā arī valdības solidāram loceklim, saprotot fiskālo telpu, kura tagad pirms otrā lasījuma nav tikusi pārskatīta, veikt būtiskas korekcijas uz nozarei piešķirtā finansējuma apmēru, – neredzam par iespējamu," viņš teica.
KONTEKSTS:
Saskaņā ar valdības apstiprināto 2022. gada valsts budžeta projektu veselības nozare papildus saņems 130,5 miljonus eiro, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai 49,8 miljonus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro – 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni eiro rezidentiem.
Šobrīd paredzēts, ka Saeima galīgajā lasījumā nākamā gada valsts budžetu skatīs 15. novembrī.
