Lai arī vienmēr starp reģioniem un Rīgu ir bijušas atšķirības atalgojuma līmenī, proti, Rīgā tas vienmēr ir bijis augstāks, tomēr pēdējā laika tendence liecina, ka diemžēl plaisa starp strādājošajiem Kurzemē, kā arī Latgalē, pēdējos gados ir tikai augusi. Proti, vēl 2001.gadā atalgojuma līmenis Kurzemē no Rīgas atpalika tikai par nepilniem 20 procentpunktiem, bet šī gada martā plaisa palielinājās līdz vairāk nekā 26 procentpunktiem. Latgalē situācija ir līdzīga – 2001.gadā plaisa bija 36 procentpunktu apmērā, bet šī gada martā tā jau bija izaugusi līdz 40 procentpunktiem.
Pretēja situācija ir vērojama Zemgalē un Vidzemē. Šajos reģionos atalgojuma pieauguma temps ir bijis straujāks nekā Rīgā un tas ļāvis atalgojuma plaisu ar galvaspilsētu tomēr mazināt. Proti, 2001.gadā Vidzemē alga bija 68% apmērā no galvaspilsētā vidēji saņemtās, bet 2017.gada martā tā jau pārsniedza 70%. Savukārt Zemgalē samazinājums bijis vēl straujāks - 2001.gadā Zemgalē alga vidēji bija 70% no Rīgā saņemtās, bet šogad tā jau bija pieaugusi līdz nepilniem 75%. Jāpiebilst, ka Zemgalē tagad ir lielākas algas nekā Kurzemē.
Tradicionāli Latvijā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem ir bijis nedaudz augstāks vidējais atalgojums nekā tiem, kas strādā privātajos uzņēmumos, bet šogad situācija ir mainījusies.
Proti, vidējā alga privātajos uzņēmumos šī gada martā bija 680 eiro mēnesī, un tas bija par 12 eiro vairāk nekā sabiedriskajā sektorā strādājošo alga „uz rokas”.
Protams, ka, vētījot algas apmērus, netiek ņemts vērā nelegāli saņemtās jeb tā saucamās „aplokšņu” algas, kas realitātē, visdrīzāk, privātajā sektorā strādājošo ienākumus palielina. Taču jebkurā gadījumā pēdējo gadu tendence ir viennozīmīga – algas apmērs stabili aug, turklāt visā valstī. Visdrīzāk, turpmāko gadu laikā šāda tendence saglabāsies, jo Latvijā aug gan ekonomiskā aktivitāte, gan līdz ar to arī pieprasījums pēc darbaspēka.
Pēc CSP datiem, 2017.gada pirmā ceturkšņa beigās valstī bija 15,7 tūkstoši brīvo darbvietu, un, salīdzinot ar 2016.gada pirmo ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 1,9 tūkstošiem jeb 13,6%. Sabiedriskajā sektorā šī gada pirmajā ceturksnī bija 5,8 tūkstoši brīvo darbvietu jeb 2% no visām sabiedriskā sektora darbvietām, savukārt privātajā sektorā – 9,9 tūkstoši jeb 1,6%.
