ASV «zaļo» subsīdiju plāns izsaucis bažas Eiropas Savienībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) "zaļo" subsīdiju plāns Eiropas Savienībā (ES) izsaucis bažas. Brisele satraucas par rūpniecības un ieguldījumu aizplūšanu no bloka. Lai gan ASV centusies kliedēt bažas, abu pušu tirdzniecības attiecībās joprojām ir vairāki šķēršļi. "Zaļo" subsīdiju jautājumus vizītē Vašingtonā šonedēļ ar ASV amatpersonām apspriedīs Vācijas un Francijas ministri.

ASV «zaļo» subsīdiju plāns izsaucis bažas Eiropas Savienībā
00:00 / 04:07
Lejuplādēt

Heides pilsēta Vācijā, uz ziemeļiem no Hamburgas, izvēlēta par vietu milzīgai automašīnu akumulatoru rūpnīcai, un nākotnē tai ir potenciāls kļūt par Vācijas "zaļās" ekonomikas pīlāru. Tomēr rūpnīcas projektam tagad uzlikta trekna jautājuma zīme. Tas tādēļ, ka rūpnīcas būvētājs, Zviedrijas uzņēmums "Northvolt", apdomā, vai izdevīgāk nebūtu paplašināties ASV, tādējādi projektus Eiropā atliekot.

Un iemesls šādām pārdomām ir amerikāņu 369 miljardus ASV dolāru lielais Inflācijas samazināšanas akts jeb "zaļo" subsīdiju plāns. Tas paredz investēt līdzekļus energoapgādes drošības un klimata pārmaiņu programmās nākamo desmit gadu laikā.

Tas nozīmē subsīdijas enerģijas nozares pārejai, tostarp, piemēram, nodokļu samazinājumus ASV ražotiem elektromobiļiem un akumulatoriem.

Kamēr ASV vēlas samazināt atkarību no Ķīnas importa, Eiropa ir noraizējusies par negodīgu konkurenci un papildu kaitējumu, ja uzņēmumi pārcelsies ārpus ES. Tās ieskatā Inflācijas samazināšanas akts diskriminē ES ražotājus un eksportētājus, un ieguldījumi tādējādi aizplūst no Eiropas uz Atlantijas okeāna otru pusi. Nozares jau ir sākušas pārskatīt savus ieguldījumus. Piemēram, saules paneļu ražotāji, tādi, kā Itālijas "3Sun" un "Meyer Burger" no Šveices, jau ir paziņojuši par jaunu projektu paplašināšanu vai uzsākšanu ASV.

Otrdien, 7. februārī, Vašingtonā ieradīsies Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs un Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Roberts Hābeks. Abiem paredzētas tikšanās ar ASV tirdzniecības ministri Džīnu Raimondo un finanšu ministri Dženetu Jelenu.

Kā aģentūrai AFP pirms vizītes norādīja Francijas finanšu ministrs, svarīgākais ir tas, ka Eiropa sadarbojas ar sabiedrotajiem, lai būtu pārredzamība par subsīdiju un nodokļu atlaidēm, kas tiks piešķirtas. Kā skaidroja Lemērs, ja zināms, par kādu cenu "zaļais" ūdeņradis tiks izlaists ASV un par kādu cenu tas tiks izlaists Eiropā, tas ļauj garantēt godīgas konkurences apstākļus. Tikmēr Vācijas ekonomikas ministrs iepriekš izteicies, ka Eiropa šobrīd nevar atļauties iesaistīties tirdzniecības karā.

"Tā ir ļoti, ļoti laba zīme, spēcīga zīme, ka ASV un Amerikas valdība tagad cīnās ar klimata pārmaiņām ar ļoti, ļoti spēcīgu paketi.

Taču šī pakete nedrīkst sagraut līdzvērtīgus konkurences apstākļus starp mūsu abām ekonomikām — Eiropas un ASV ekonomiku.

Mēs redzam, ka uzņēmumi un firmas tiek novirzītas no Eiropas uz ASV, jo tur tiek maksātas spēcīgas subsīdijas, un mēs nevaram iesaistīties tirdzniecības karā šādos laikos," teica Vācijas ekonomikas ministrs.

ES cer panākt izņēmumus Eiropas kompānijām. Francijas un Vācijas ministri pieprasīs "caurspīdīgumu" no Vašingtonas saistībā ar tās subsīdiju plānu. Tiek vēstīts, ka ministri aicinās ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju sadalīt subsīdiju summu un saņēmējus saskaņā ar "savstarpējas pārredzamības mehānismu". To žurnālistiem vēl pirms brauciena sacīja Francijas Ekonomikas ministrijas amatpersona. Ministri arī cer nodrošināt uz sadarbību vērstu pieeju stratēģiskākajām investīcijām sensitīvās jomās, piemēram, pusvadītāju jomā.

Sagaidāms, ka ASV subsīdiju plāns tiks apspriests arī ceturtdien Briselē, kur gaidāma ES līderu ārkārtas sanāksme. Tajā tiks apspriesta Eiropas Komisijas pagājušajā nedēļā ierosinātā pakete, lai cīnītos pret ASV subsīdijām. ES priekšlikums, ko sauc par Zaļā kursa rūpniecisko plānu, paredz atvieglot ilgtspējīgiem uzņēmumiem piekļuvi nodokļu atvieglojumiem, novirzīt naudu uz tīro tehnoloģiju nozarēm un atvieglot valsts atbalsta noteikumus. Amatpersonas vēlas izveidot jaunu ES fondu "zaļo" nozaru atbalstam, taču dažas dalībvalstis jau ir asi iebildušas pret šo ideju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti