ASV vēstnieks Vācijā brīdina «Nord Stream 2» iesaistītos uzņēmumus par sankcijām

Savienoto Valstu vēstnieks Vācijā izsūtījis draudīgas vēstules ar "Nord Stream 2" gāzes vada būvniecību saistītajām firmām, brīdinot par sankcijām. Vēstnieks Ričards Grenels brīdina par „nozīmīgu sankciju risku”, un uzņēmumus apsūdz par Eiropas drošības graušanu.

Pretrunīgi vērtētā gāzesvada būvniecībā no Krievijas uz Vāciju iesaistīti vairāki Eiropas Savienības valstu uzņēmumi, tostarp no Vācijas. Vašingtona jau ilgstoši paudusi nepatiku pret projektu. To kritizē arī vairākas Eiropas valstis kā Kremļa politisko instrumentu.     

ASV brīdina Eiropas uzņēmumus par dalību "Nord Stream 2"Gints Amoliņš

ASV vēstnieka Vācijā Ričarda Grenela pārstāvis medijiem apstiprināja, ka vēstulē firmām „atgādināts”, ka „ikvienu kompāniju, kas darbojas Krievijas enerģētikas eksporta cauruļvadu sektorā”, apdraud Savienoto Valstu likums par sankciju vēršanu pret Vašingtonas pretiniekiem. Šis likums tika pieņemts 2017.gadā un ir vērsts pret Irānu, Krieviju un Ziemeļkoreju.

Grenels vēstulē arī rakstīja, ka

firmas, kas atbalsta gāzesvada būvniecību, aktīvi grauj Ukrainas un Eiropas drošību.

Proti, līdz šīm Ukraina bijusi tranzītvalsts gāzes piegādēm no Krievijas uz Eiropas Savienību, par to saņemot maksājumus.

Vēstniecības runasvīrs uzsvēra, ka Grenela vēstule „nav domāta kā drauds, bet kā skaidrs vēstījums par Savienoto Valstu politiku”. Viņš piebilda, ka „vienīgais, ko šajā situācijā var uzskatīt par šantāžu būtu tas, ka Kremlim ir ietekmes sviras attiecībā uz nākotnes gāzes piegādēm.”

"Nord Stream 2" jeb „Ziemeļu straume” cauruļvada projekta konsorcijā iesaistīti vairāku Eiropas Savienības valstu uzņēmumi. Vācijas "Wintershall" un "Uniper", Nīderlandes un Lielbritānijas koncerns "Shell", Francijas "Engie" un Austrijas OMV. Tomēr 51% akciju šajā konsorcijā pieder Krievijas dabasgāzes gigantam "Gazprom".

Iespējamu ASV sankciju ēna pār projektā iesaistītajiem Eiropas uzņēmumiem gūlusies jau kādu laiku.

Kremlis savukārt paziņojis, ka Krievija spēs gāzesvadu uzbūvēt saviem spēkiem, ja Savienotās Valstis pret firmām noteiks sankcijas.

"Nord Stream 2" būvniecības darbi jau ir sākušies, un paredzēts, ka tas dubultos Krievijas dabasgāzes eksporta kapacitāti uz Vāciju līdztekus jau esošajam gāzes cauruļvadam Baltijas jūras gultnē.

Bažas par projektu ir ne tikai Vašingtonai, iebildumi ir arī vairākām Eiropas Savienības austrumu valstīm,

tostarp Polijai un Baltijas valstīm. Tās brīdina, ka gāzesvads ir Maskavas politikas instruments, kas padziļinās Eiropas Savienības enerģētisko atkarību no Krievijas. Decembrī arī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja gāzesvada būvniecību.

Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas un Austrijas atbalstīta, turpina uzstāt, ka tas ir „tīri ekonomisks projekts” lētākām un uzticamākām dabasgāzes piegādēm.

ASV vēstnieka draudīgā vēstulē Vācijas firmām gan sola jaunu spriedzes uzplaiksnījumu starp Vašingtonu un Berlīni. ASV prezidents Donalds Tramps Vāciju projekta dēļ nosaucis par Kremļa „ķīlnieci”. Novembrī ASV vēstnieks Eiropas Savienībā brīdināja, ka Trampam ir vēl „daudz, daudz citu instrumentu”, lai „iegrožotu vai apturētu” projektu. Bet no otras puses Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss nesen atcirta, ka „Eiropas enerģētikas politika ir jāizlemj Eiropā, nevis Savienotajās Valstīs”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt