Ziņots, ka pavasarī līdzīgu vēsti saņēma arī premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”).
Paredzams, ka jau tuvākajā laikā ASV Kongress lems par atļauju eksportēt slānekļa gāzi uz Eiropu. Patlaban ASV ir kļuvusi par lielāko slānekļa gāzes ieguvēju pasaulē. ASV norādījusi, ka lielākā Latvijas priekšrocība ir Inčukalna gāzes krātuves esamība.
Krapāne atzina, ka runāt par laika posmu, kad uz Latviju varētu tikt eksportēta slānekļa gāze būtu spekulatīvi.
Savukārt Valsts prezidenta kancelejas izsūtītā paziņojumā norādīts, ka Bērziņš vērsis potenciālo investoru uzmanību uz „Latvijas gāzes” akcionāru maiņu. Vēstīts, ka Vācijas uzņēmums E.ON vēlas pārdot sev piederošās gāzes kompānijas akcijas.
Valdība vēl vērtē iespējas iegādāties Vācijas uzņēmumam "EO.N Ruhrgas" piederošos 47,23% AS "Latvijas gāze" akcijas. Tomēr Vācijas koncerns vēlas pārdod savas akcijas, jo nolēmis aiziet no Baltijas tirgus.
Premjerministre Laimdota Straujuma norādīja, ka Vācijas energokompānijas „E.ON” piedāvātā cena - 220 miljoni eiro - par akcijām ir pārāk augsta.
Iepriekš "Itera Latvija" vadītājs Juris Savickis pauda, ka valdības iekļūšana akcionāru sastāvā novedīs pie tā, ka Krievija paaugstinās gāzes piegādes cenas Latvijai.
"Tieši tādēļ tagad ir īstais laiks aktivizēt visus pieejamos resursus, lai novērstu nestabilitāti. Mums ir nepieciešami neatkarīgi un spēcīgi investori stabilai ilgtermiņa darbībai ne tikai Latvijā, bet arī reģionā," uzsvēra Bērziņš.
Tāpat sarunās ar ASV slānekļa gāzes sektora vadību runāts par iespējamajām dzīļu izpētes un ieguves iespējām Latvijā. Lai arī līdz šim nav veikti pētījumi par slānekļa gāzes esamību Latvijā, tomēr ASV pārstāvji norādījuši, ka tas nenozīmē šādu krājumu neesamību.
Vēstīts, ka Latvija jau kādu laiku meklē iespējas diversificēt savus gāzes avotus, tādējādi mazinot atkarību no Krievijas.