ASV un Japāna sper soli tuvāk tirdzniecības līgumam

ASV un Japāna spērušas soli tuvāk tirdzniecības līguma parakstīšanai. Jaunais līgums varētu mazināt spriedzi attiecībās abu valstu starpā laikā, kad joprojām turpinās tirdzniecības karš starp Savienotajām Valstīm un Ķīnu. Tāpat tas varētu palīdzēt nomierināt ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītājus - amerikāņu lauksaimniekus, kas tirdzniecības kara dēļ piedzīvo grūtus laikus.  

ĪSUMĀ:

  • Tramps pirms 2 gadiem parakstīja rīkojumu par  ASV izstāšanos no Klusā okeāna reģiona partnerības.
  • Līgumā piedalījās 12 valstis, arī Japāna.
  • Japānas premjers toreiz atzina – bez ASV partnerībai nav jēgas.
  • Vairāk nekā gadu Tramps draudēja Japānai ar tarifiem pret autobūves nozari.
  • Tomēr ASV un Japāna strādāja pie jauna tirdzniecības līguma noslēgšanas.
  • Līgums varētu mazināt ASV un Ķīnas tirdzniecības kara negatīvās sekas.
  • Japāna varētu iepirkt ASV labību, no kuras atteicās Ķīna.
  • Ja līgums atvieglos ASV lauksaimnieku dzīvi, augs Trampa izredzes uz pārvēlēšanu.
  • G7 samitā ASV un Japāna panāca principiālo vienošanos par līgumu.
  • Līgumu varētu parakstīt septembrī.
  • Pagaidām maz ziņu, ko tieši iegūs Japāna, arī attiecībā uz tarifu ieviešanu autobūves nozarei.

 

Tramps pirms diviem gadiem parakstīja rīkojumu par izstāšanos no vienošanās par Klusā okeāna reģiona partnerību. Bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija atbalstīja partnerību, kam, pēc tās domām, būtu jāveido tirdzniecības noteikumi 21.gadsimtam un jālīdzsvaro Ķīnas augošā ekonomiskā ietekme. Tomēr Tramps jau vēlēšanu kampaņas laikā solīja atteikties no partnerības, ko viņš nodēvēja par darbavietu slepkavu un potenciālu katastrofu valstij.

ASV un Japāna sper soli tuvāk tirdzniecības līgumamRihards Plūme

    Vienošanos parakstīja 12 valstis, kuras veido aptuveni 40% pasaules ekonomikas. Šo valstu vidū bija arī Japāna, un tās premjerministrs Sindzo Abe, kas ir liels partnerības atbalstītājs, atzina, ka bez ASV šim līgumam nebūs jēgas.

    Vairāk nekā gadu Tramps draudēja Japānai uzlikt tarifus, kas tiktu vērsti pret automašīnu nozari. Viņš norādījis, ka Japāna importē Amerikas Savienotajās Valstīs daudz vairāk automašīnu salīdzinājumā ar to, ko ASV autoražotāji eksportē uz Japānu.

    Tomēr tajā pašā laikā Trampa un Abes divu gadu laikā veidotās divpusējās attiecības kļuvušas diezgan ciešas. Puses strādājušas pie jauna tirdzniecības līguma noslēgšanas.

    Šāds līgums starp pasaulē lielāko un trešo lielāko ekonomiku būtu pozitīvs iznākums laikā, kad ASV un Ķīnas starpā izcēlies tirdzniecības karš. Šī kara dēļ cieš ASV lauksaimnieki, un līguma noslēgšana ar Japānu varētu palīdzēt uzlabot lauksaimnieku dzīvi un palielināt Trampa izredzes tikt pārvēlētam 2020. gada prezidenta vēlēšanās.

    ASV un Japānas tirdzniecības līgums tika apspriests Francijas pilsētā Biaricā notikušajā G7 līderu samitā, kurā abas puses panāca principiālu vienošanos. Japānas premjerministrs ar Trampu tikās divas reizes un norādīja, ka ir panākta vienošanās, tomēr darbs vēl nav noslēdzies, jo galīgais līguma teksts vēl jāprecizē tuvāko nedēļu laikā.

    Savukārt ASV prezidents skaidroja, ka plašais tirdzniecības līgums tiks parakstīts nākamajā mēnesī Ņujorkā, kad tur notiks Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja.

    „Mēs kopā ar Japānu pie šī līguma esam strādājuši ļoti ilgu laiku. Tas ietvers lauksaimniecību, rūpniecību, digitālo tirdzniecību un daudzas citas lietas. Tie būs miljardiem, miljardiem dolāru. Tās ir arī lieliskas ziņas mūsu lauksaimniekiem. Tas ir ļoti liels darījums, un esam tikuši tālu un vienojušies par galvenajiem principiem un katru punktu.

    Tagad atliek darbs ar papīriem, līdz mēs oficiālā ceremonijā šo līgumu varēsim parakstīt,” sacīja Tramps.  

    Viņš arī skaidroja, ka Japāna iepirks labību, kas Savienotajām Valstīm palikusi pāri, jo Ķīna tirdzniecības kara dēļ atteicās no plānotā iepirkuma.

    „Viena no lietām, kam premjers Abe piekrita, ir labības iepirkšana. Vairākās ASV vietās ir labība, kas palikusi pāri, jo Ķīna nedarīja to, ko tā solīja. Tādēļ Japāna pirks visu šo labību.

    Tas būs liels darījums ar mūsu lauksaimniekiem,” uzsvēra Tramps.

    Tomēr Abe, šķiet, gribēja izvairīties no apgalvojuma, ka labības iepirkšana ir jau noslēgts darījums. Bet viņš atzina, ka Japānā šobrīd pastāv nepieciešamība iepirkt zināmus produktus.

    „Japānā kaitēkļi ir negatīvi ietekmējuši dažas lauksaimniecības izejvielas, radot mums nepieciešamību iegādāties noteiktus lauksaimniecības produktus. Šo labības iegādi veiks Japānas privātais sektors, kurā ir nepieciešams īstenot ārkārtas atbalsta pasākumus, lai savlaicīgi iepirktu labību.

    Ņemot vērā šos apstākļus, domāju, ka abām pusēm ir iespēja sadarboties,” sacīja Abe.

    Japāna importē lauksaimniecības produktus no ASV aptuveni 14 miljardu dolāru vērtībā. Kopumā ASV aplēses liecina, ka darījums pavērs ceļu uz tirdzniecību 7 miljardu ASV dolāru jeb 6,3 miljardu eiro vērtībā. Amerikāņi uzsver, ka ieguvēji būtu ASV esošie liellopu gaļas, cūkgaļas, kviešu, piena produktu, vīna un etanola ražotāji.

    Pagaidām gan ir maz informācijas par to, ko tieši no jaunā līguma iegūs Japāna, un to, vai vienošanās nodrošina, ka Tramps neieviesīs muitas nodevas automašīnām no Japānas.

    Japānas laikraksts „Nikkei” ziņoja, ka Savienotās Valstis arī nesamazinās 2,5% noteikto tarifu, ko tās jau pašlaik piemēro Japānas automašīnām, un tarifu jautājums tikšot apspriests atsevišķās sarunās.

    Tramps maijā uz 180 dienām atlika lēmumu par to, vai ASV noteiks papildu importa nodevas automašīnām no Eiropas Savienības un arī Japānas.

    Politikas vērotāji Tokijā gan pauž satraukumu, ka, par spīti pozitīvajām ziņām saistībā ar jauno līgumu, Tramps vienalga varētu uzlikt tarifus vai noteikt importa ierobežojumus Japānas autoražotājiem.

    Pētnieks Juniči Sugavara pauda skepsi par to, vai darījums ir labvēlīgs Japānai, ja tajā netiek iekļauta atkāpšanās no Trampa plānoto tarifu ieviešanas.

    Japāna nesen jau noslēdza vienu vērienīgu līgumu. Šogad februārī spēkā stājās Eiropas Savienības un Japānas tirdzniecības nolīgums. Tas kļuvis par lielāko divpusējo tirdzniecības partnerību, par ko Eiropas Savienība jebkad risinājusi sarunas.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti