Janvāra vidū ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas vicepremjers Liu He parakstīja tā dēvēto pirmās fāzes tirdzniecības vienošanos. Tā iecerēta, lai beidzot mazinātu spriedzi pasaules lielāko ekonomiku starpā. Pēc šī soļa Tramps atzinis, ka beidzot ir pievērsies tirdzniecības attiecībām ar Eiropas Savienību. Tirdzniecības attiecības Davosas foruma laikā viņš pārrunāja ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu.
„Mēs jau esam sākuši sarunas. Es vēlējos pabeigt sarunas ar Ķīnu un nevēlējos risināt tās ar abām pusēm vienlaikus. Tagad ar Ķīnu viss ir pabeigts, un es tikos ar jauno Eiropas Komisijas prezidenti, un tikšanās bija lieliska,” sacīja Tramps.
Baltā nama saimnieks jau sen žēlojies par tirdzniecības deficītu ASV attiecībās ar Eiropas Savienību. Prezidents brīdinājis, ka Savienotās Valstis noteiks ļoti augstus importa tarifus precēm no Eiropas Savienības, ja bloks nespēs ar ASV panākt tirdzniecības vienošanos.
„Tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidenti es norādīju - ja mēs nespēsim vienoties, mums nāksies rīkoties, un šī rīcība būs ļoti augsti tarifi automobiļiem un citām precēm, kas tiek importētas mūsu valstī. Viņiem būs jāpanāk vienošanās, jo viņiem nav izvēles. Jau daudzus gadus mums ar Eiropu pastāv deficīts vairāk nekā 150 miljardu dolāru apmērā. Žans Klods Junkers bija mans draugs, tomēr ar viņu bija neiespējami vienoties,” atzina ASV prezidents.
Eiropas Komisijas prezidente pēc tikšanās ar Trampu janvāra vidū minēja, ka tirdzniecības līgumu ar ASV cer noslēgt „pēc dažām nedēļām”. Nedz vienošanās apmērs, nedz termiņš, kādā to noslēgt, netika minēts, tomēr tas varētu notikt drīz, jo sarunu intensitāte ir pieaugusi. Drīzumā esot gaidāma vēl viena Baltā nama saimnieka un Eiropas Komisijas prezidentes tikšanās ASV. Tramps pieļāvis, ka tirdzniecības līgums varētu tikt noslēgts pirms ASV prezidenta vēlēšanām.
Iepriekšējie mēģinājumi noslēgt ASV un Eiropas Savienības tirdzniecības līgumu bijuši nesekmīgi. Daļēji tas skaidrojams ar bloka nevēlēšanos atvērt savu lauksaimniecības tirgu importam no ASV.
Eiropas patērētāji bažījas, ka tādas tehnoloģijas kā ģenētiski modificēti organismi un hormoni, ko atļauts izmantot lauksaimniecībā ASV, var kaitēt cilvēku veselībai un videi.
Pagājušajā nedēļā ASV lauksaimniecības ministrs Sonijs Perdjū tikās ar Eiropas Savienības tirdzniecības komisāru Filu Hoganu. Pēc šīs tikšanās ASV ministrs aicināja bloku pārskatīt savus standartus pārtikas produktiem un lauksaimniecībai, lai palīdzētu samazināt ASV tirdzniecības deficītu.
Tikmēr Hogans vēl pirms tikšanās minēja, ka kompromiss lauksaimniecības jautājumos tomēr varētu tikt panākts. Viņš uzsvēra, ka abām pusēm ir garš saraksts ar normatīvajiem šķēršļiem lauksaimniecībā, kurus varētu atrisināt kā daļu no tirdzniecības līguma. Neoficiāli ticis minēts, ka viens no produktiem, kam bloks varētu būt gatavs novērst importa šķēršļus, ir gliemji. Pagaidām lielākais jūras velšu piegādātājs Eiropas Savienībai ir Norvēģija, bet ASV ieņem trešo vietu aiz Ķīnas.
Paralēli centieniem noslēgt tirdzniecības vienošanos ar ASV savas tirdzniecības saites Eiropas Savienība cenšas stiprināt arī ar Pekinu. Un arī šajā frontē viss nenorit tik raiti, kā varētu vēlēties. Pērn aprīlī abas puses apņēmās izšķirošu progresu panākt 2019. gada laikā, lai jau šogad pavērtu ceļu vērienīgajam Eiropas Savienības un Ķīnas visaptverošajam ieguldījumu nolīgumam.
Eiropas Komisijas pārstāve jau norādījusi, ka sarunas norisinās „gliemeža ātrumā” un no Ķīnas nepieciešama lielāka politiskā apņemšanās. Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Juļjus Vinklers skaidrojis, ka Ķīnas paziņojumi ne vienmēr saskan ar realitāti.
„2019. gads bija labs gads mūsu attiecībām ar Ķīnu, jo mums izdevās noslēgt pirmo nolīgumu mūsu divpusējo tirdzniecības attiecību vēsturē, proti, nolīgumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Tāpat no Ķīnas partneriem ir dotas politiskas saistības augstākajā līmenī, ka Ķīna šogad atbalstīs divpusējā investīciju līguma noslēgšanu. Tajā pašā laikā Eiropas Savienības Tirdzniecības kamera Ķīnā norāda, ka vispārējā atmosfēra, kas saistīta ar ārvalstu ieguldījumiem, ārvalstu investīciju drošību, tehnoloģiju nodošanu un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, Ķīnā pasliktinās, nevis uzlabojas. Tātad var pastāvēt atšķirības starp paziņojumiem un faktiem,” klāstīja Vinklers.
Eiropas Savienības prioritāte šajās investīciju sarunās ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus saviem investoriem. Nākamā sarunu kārta starp Briseli un Pekinu paredzēta marta sākumā, savukārt septembrī Vācijā gaidāms Eiropas Savienības un Ķīnas samits.
