ĪSUMĀ:
- "Nord Stream 2" projektu sāka 2015. gadā; pret to iebilst ASV, Polija un Baltijas valstis.
- "Nord Stream 2" pretinieki: projekts palielinās Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas.
- ASV Kongress pērn decembrī apstiprināja sankcijas pret "Nord Stream 2".
- Sankciju dēļ no projekta izstājās Šveices un Nīderlandes kopuzņēmums "Allseas".
- "Gazprom" uz Baltijas jūru nosūtījis kuģi, kas ieklās atlikušos 160 km cauruļvada.
- Lai to nepieļautu, ASV politiķi rosina paplašināt sankcijas pret "Nord Stream 2".
- Sankcijas stātos spēkā, ja tās apstiprinātu abās Kongresa palātās un parakstītu prezidents.
- Krievijas prezidents: "Nord Stream 2" varētu pabeigt šī gada beigās vai nākamā gada sākumā.
Kopš 2015. gada, kad paziņoja par projekta īstenošanu, pret to asi ir iebildusi Polija, Baltijas valstis un ASV. "Nord Stream 2" pretinieki norāda, ka projekts palielinās Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas un kaitēs Ukrainas ekonomikai. Ukraina ik gadu iekasē no Krievijas vairākus miljardus dolāru par dabasgāzes tranzītu.
Neraugoties uz atsevišķu valstu pretestību, pirms diviem gadiem sākās cauruļvada būvniecība.
Projekts bija par 94% pabeigts, kad ASV Kongress pērn decembrī apstiprināja sankcijas pret "Nord Stream 2". Tās vērsa pret uzņēmumiem, kuģiem un ārvalstu pilsoņiem, kas veica gāzesvada ieklāšanu Baltijas jūras dzelmē. Sankciju dēļ no projekta izstājās Šveices un Nīderlandes kopuzņēmums "Allseas", kuram piederošs kuģis veica cauruļvada ieklāšanu.
Lai pabeigtu "Nord Stream 2" Krievijas gāzes monopoluzņēmus "Gazprom" uz Baltijas jūru ir nosūtījis kuģi, kas ieklās atlikušos 160 kilometrus cauruļvada.
Lai to nepieļautu, ASV Kongresa augšpalātas – Senāta – locekļi Teds Kruss no Republikāņu partijas un Džīna Šahīna no Demokrātu partijas ceturtdien, 4. jūnijā, iesniedza likumprojektu, kas paredz paplašināt sankcijas pret "Nord Stream 2".
Likumprojekts paredz vērst sankcijas ne tikai pret uzņēmumiem, kas ir tieši iesaistīti cauruļvada būvniecībā, bet arī pret kompānijām, kas projektam sniedz apdrošināšanas un juridiskos pakalpojumus, remontē cauruļvada ieklāšanā iesaistītos kuģus vai piegādā metināšanas aprīkojumu, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Senators Kruss sacīja, ka "Nord Stream 2" rada draudus ASV nacionālajai drošībai, tāpēc nedrīkst pieļaut tā pabeigšanu. Savukārt otra likumprojekta līdzautore senatore Šahīna uzsvēra, ka gāzes cauruļvads apdraud Ukrainas un Eiropas enerģētisko drošību un paver Krievijai iespēju izmantot ASV sabiedrotos.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas būs jāapstiprina abās Kongresa palātās un jāparaksta prezidentam Donaldam Trampam.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir paziņojis, ka "Nord Stream 2" varētu pabeigt šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pagājušajā nedēļā apgalvoja, ka "Nord Stream 2" pabeigs par spīti sarežģījumiem. Viņš piebilda, ka no projekta bremzēšanas lielākā zaudētāja būs Eiropa, kas tādēļ maksās augstāku cenu par Krievijas dabasgāzi.
Vācijas valdība ir kritizējusi ASV sankcijas pret "Nord Stream 2". Vācijai šis gāzes cauruļvads ir svarīgs, jo Eiropas lielākā ekonomika tuvākajos gados gatavojas pilnībā atteikties no akmeņoglēm un atomenerģijas.
