ASV plāno palielināt tarifus praktiski visām Ķīnas precēm

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) gatavojas paaugstināt muitas tarifus praktiski visām Ķīnas precēm. Šādu rīkojumu devis ASV prezidents. Spēkā jau stājušies paaugstinātas nodevas Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tagad Vašingtona jaunus tarifus draud ieviest arī gandrīz visām atlikušajām. Ķīna sola pretpasākumus, taču tās iespējas tagad kļuvušas ierobežotas.

ASV plāno palielināt tarifus praktiski visām Ķīnas precēmGints Amoliņš

    Lai mēģinātu atrisināt mēnešiem ilgās nesaskaņas tirdzniecības jautājumos, šonedēļ Vašingtonā tikās Savienoto Valstu un Ķīnas delegācijas. No Pekinas bija atbraucis arī Ķīnas vicepremjers Liu He.

    Tomēr sarunas beidzās bez taustāmiem rezultātiem, un piektdien, 10.maijā, Vašingtona paziņoja par muitas tarifu paaugstinājumu no 10% uz 25% Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā.

    Paaugstinātie ASV importa tarifi attiecas uz tādiem produktiem kā mobilie telefoni, datori, apģērbs, rotaļlietas un citiem.

    Tas notika piektdien no rīta. Taču jau piektdien vakarā ASV prezidents Donalds Tramps lika pacelt muitas nodevas Ķīnas precēm vēl aptuveni 300 miljardu dolāru vērtībā. Kā norādīja ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers, Tramps devis rīkojumu „sākt tarifu pacelšanas procesu praktiski visam atlikušajam importam no Ķīnas”, ko tarifu celšana vēl nebija skārusi.

    Vienlaikus tiek ziņots, ka Vašingtona un Pekina sarunas grasās turpināt. Tramps tviterī paziņoja, ka „nav vajadzības steigties”.

    Šonedēļ notikušās sarunas viņš nosauca par „vaļsirdīgām un konstruktīvām, piebilstot, ka tarifi gan varētu palikt spēkā, gan varētu tikt atcelti, bet tas būs atkarīgs no sarunu turpmākās virzības. Tramps arī uzsvēra, ka, neskatoties uz tirdzniecības karu, viņa personīgās attiecības ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu joprojām ir „ļoti spēcīgas”.

    Savienotajām Valstīm ieviešot papildu muitas tarifus Ķīnas precēm, Pekina sola īstenot „pretpasākumus”. Tomēr Ķīnas tālāko manevru iespējas šajā ziņā ir ierobežotas, ņemot vērā, ka tā no Savienotajām Valstīm importē daudz mazāk, nekā eksportē.  Proti, ASV preču eksporta vērtība uz Ķīnu pagājušajā gadā bija 120 miljardi dolāru. Bet, atbildot uz ASV nodevām, Ķīna jau ir paaugstinājusi nodevas amerikāņu precēm 110 miljardu apmērā – griesti jau gandrīz sasniegti. Ņemot vērā šo situāciju, Pekinai jāmeklē citi ceļi, ka atbildēt Vašingtonai un sodīt Savienoto Valstu uzņēmumus, kuriem ir biznesa intereses Ķīnas teritorijā.

    KONTEKSTS:

    Donalds Tramps jau uzreiz pēc stāšanās ASV prezidentam amatā kā vienu no prioritātēm izvirzīja tirdzniecības politikas maiņas, apsūdzot citas pasaules valstis par Savienot Valstu izmantošanu.

    Tirdzniecības strīdus Vašingtona izvērsa gan ar savām kaimiņvalstīm, gan sabiedrotajiem Eiropas Savienībā. Ķīnu Tramps apsūdz par negodprātīgu tirdzniecības praksi, grib samazināt tirdzniecības deficītu, kas pēdējās desmitgadēs arvien pieaudzis. Vašingtona Pekinu apsūdz arī par intelektuālā īpašuma zagšanu, kā arī ārvalstu firmu tehnoloģiju piespiedu nodošanu ķīniešiem caur Ķīnā strādājošiem uzņēmumiem.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti