No ekonomiskā viedokļa Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam Eiropas gāzes tirgus ir vairāk vajadzīgs, nekā pasaulei vajag energoresursus no Krievijas, apgalvo pētnieki Džefrijs Sonenfelds un Stīvens Tians.
Pērn Eiropa no Krievijas importēja 46% energoresursu, bet savukārt Krievijas eksports uz Eiropu veidoja 83% no kopējā energoresursu eksporta.
Krievijai nafta Āzijas valstīm jāpārdod ar 35% atlaidi, bet uz Ķīnu vai Indiju ir tikai viens gāzesvads no Krievijas. Pērn uz Āziju Krievija eksportēja tikai 10% no tā dabasgāzes apmēra, kas tika eksportēts uz Eiropu.
Jeila universitātes eksperti apgalvo, ka, pieaugot Krievijas valsts budžeta izdevumiem, tā deficīts sasniedzis 2% un tiek izsmeltas zelta rezerves, tādēļ dabasgāzes piegāžu samazinājums uz Eiropu "Krievijai nes daudzas reizes lielāku kaitējumu nekā Eiropai un Krievijas naftas un gāzes eksporta ieņēmumu zaudējums tuvojas katastrofālam līmenim".
Kā uzskata ASV eksperti, Putinam nav izdevies panākt Eiropas valstu šķelšanos un vēlētāju iebiedēšanu.
Eiropas un ASV politiķi rīkojas saskaņoti, naftas daudzums, kas ņemts no stratēģiskajām rezervēm, pārsniedz iepriekš Krievijas piegādāto. Vienlaikus ASV ir strauji palielinājušas naftas un gāzes ieguvi.
Jau ziņots, ka trešdien Krievija samazināja gāzes piegādes pa cauruļvadu "Nord Stream" līdz 20% no tā jaudas, aizbildinoties ar tehniskiem iemesliem. Vācijas amatpersonas uzskata, ka tas darīts politisku iemeslu dēļ.
Eiropas Savienības dalībvalstis ir apsūdzējušas Krieviju par piegāžu samazinājumu kā atriebību par rietumvalstu sankcijām Maskavai par tās sākto karu Ukrainā.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienība plāno līdz gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteikts samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%. Tas ļautu labāk sagatavoties ziemai un nogādāt krātuvēs vairāk gāzes.
