Panorāma

Zemnieki kongresā spriež par OIK

Panorāma

ES lielāku atbalstu lauksaimniekiem nesola

M. Bilingslijs slavē banku piedāvājumus

ASV pārstāvis atzinīgi vērtē Latvijas banku idejas nozares sakārtošanai

Latvijas lielāko banku priekšlikumi finanšu nozares sakārtošanai ir vērtējami atzinīgi, tā pēc tikšanās ar Latvijas komercbanku asociācijas un četru Latvijas lielāko banku pārstāvjiem pauda ASV finanšu ministrijas sekretāra vietnieks pretterorisma jautājumos Maršals Bilingslijs. Nerezidentu apkalpotāju pie sarunu galda gan nebija.

Vēl stingrākas prasības darbam ar čaulas, kompānijām, striktāki kritēriji valdes un padomes locekļu iecelšanai amatos banku vadībā, kā arī apņemšanās pilnā mērā ievērot ASV valdības prasības cīņā ar naudas atmazgāšanu. To ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietniekam pretterorisma jautājumos Maršalam Bilingslijam solīja Latvijas lielāko banku pārstāvji.

“Mums bija brīnišķīga diskusija ar Latvijas lielākajām bankām, kurā mēs apspriedām virkni piedāvājumu, kā stiprināt likumus šeit, Latvijā. Un Latvijas bankas ir izstrādājušas izcilus ieteikumus, ko mēs stingri atbalstām,” sacīja Bilingslijs.

Viņš apstiprināja, ka bankas deva savu apņemšanos, kā uzlabot sistēmu: “Jā, es domāju, ka Latvijas lielākās bankas izprot problēmu un izprot arī to aliansi, kurā Latvija ir saistīta ar ASV, proti, kā NATO sabiedrotie. Esmu ārkārtīgi pozitīvi noskaņots par aizvadīto tikšanos.”

Tomēr solījumu ASV puse saņēma vien no Latvijas klientus apkalpojošajām bankām. Nerezidentu bankas pie sarunu galda nebija.

“Šodien tikšanās piedalījās “Swedbank”, “SEB bank”, “Luminor” un “Citadele”. Šoreiz no ASV vēstniecības puses bija aicinātas četras lielākās Latvijas klientus apkalpojošās bankas,” informēja Latvijas komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

Ekspertu domas par šādu izvēli dalās: vieni uzskata, ka tādējādi ASV netic, ka nerezidentu banku sektors ir spējīgs sakārtoties, otri – ka ar šo tikšanos ASV vēlējās finanšu sistēmas sakārtošanā aktīvāku iesaistīt Skandināvu bankas.

Tikmēr citi atzīst – šā brīža problēmām ir vienkāršs pieredzes trūkums. “Latvijā tas banku sektors tik attīstīts, un tā arī bija valsts politika – attīstīt šo sektoru kā mūsu eksportspējīgo produktu. [..] Mēs nokavējām ar to stingrākas regulācijas ieviešanu. Terorisma situācija mainīja attieksmi, un mēs sākām par vēlu tam pievērst uzmanību,” skaidro Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Vai nerezidentu bankas varēs īsā laikā pārveidot savu biznesu, skaidrības nav. Kā viens no perspektīvajiem virzieniem tiek minēta pārorientēšanās uz investīciju apkalpošanu. Taču, ja kredītiestādes nespēs atrast jaunu nišu, to aiziešana varētu prasīt pat 5% iekšzemes kopprodukta kritumu.

Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļā un Zemnieku savienība) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma" apliecināja, ka līdzīgas problēmas kā “ABLV Bank” var piemeklēt jebkuru no 10 Latvijā strādājošajām nerezidentus apkalpojošajām bankām. 

1 komentārs
Anonīms lietotājs 22728
Tu esi paklausīgs bērns, - papucis papliķēja Latvijai vaidziņu - es tev par to iedošu konfekti (lasi - kādu kukulīti mūsu alkainajiem varasvīriem)......
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti