ASV Kongresa apakšpalātas Pārstāvju palāta trešdien apstiprināja nākamā gada aizsardzības izdevumu likumprojektu 738 miljardu ASV dolāru apmērā. Dokumentā iekļautas arī sankcijas pret diviem Krievijas gāzesvadu projektiem. Viens no tiem "Nord Stream 2", kas Krievijas dabasgāzi piegādās Vācijai pa Baltijas jūras gultni. Otrs cauruļvads ir "Turkstream" – tas izklāts Melnās jūras gultnē un paredzēts Krievijas dabasgāzes piegādēm Turcijai, no kurienes tālāk uz Balkāniem.
Domājams, ASV sankcijas pret abiem enerģētikas projektiem saasinās attiecības ar Vāciju un Turciju, kas abas ir Savienoto Valstu sabiedrotās NATO. Vašingtonā argumentē, ka šie gāzesvadi padarīs Eiropu enerģētiski atkarīgu no Krievijas, līdz ar to radot nacionālās drošības draudus. Likumprojektā teikts, ka Krievijas-Vācijas "Nord Stream 2" gāzesvads ir "ietekmēšanas un politiskas sviras rīks", kas vājinās Savienoto Valstu attiecību saites ar Vāciju un līdz ar to ar Eiropu.
Sankcijas paredzēts vērst pret kompānijām, kuģiem un ārvalstu pilsoņiem, kas nodarbojas ar abu gāzesvadu ieklāšanu jūras gultnē. Starp iespējamām sankcijām – iebraukšanas vīzu ASV atcelšana un īpašumu bloķēšana un iesaldēšana, norāda laikraksts "Wall Street Journal". Likumprojekts paredz, ka Valsts departaments 60 dienu laikā izveido sarakstu ar šiem uzņēmumiem un personām. Tomēr ASV Valsts departaments šo sarakstu esot gatavs izveidot ātri.
"Nord Stream 2" cauruļvada gadījumā Krievijas dabasgāzes koncerns "Gazprom" zemūdens posma ieguldīšanai izmanto Šveices kompānijas "Allseas" pakalpojumus. Tā uz Baltijas jūru nosūtījusi arī savu kuģi "Pioneering Spirit”, kas ir lielākais šādiem darbiem paredzētais kuģis pasaulē. "Nord Stream 2" izbūves darbi gan tuvojas noslēgumam. Saskaņā ar "Gazprom" teikto, cauruļvada ieklāšanu jūras gultnē paredzēts pabeigt janvāra sākumā, bet, ja Šveices kompānija sankciju dēļ būs spiesta izstāties no projekta, "Gazprom" darbus pabeigs paši, pielāgojot savus kuģus. Proti, projekts turpināsies, neskatoties uz sankcijām.
Likumprojekts vēl jāapstiprina arī ASV Kongresa augšpalātai Senātam, tas varētu notikt līdz nākamās nedēļas beigām. Prezidents Donalds Tramps apstiprinājis, ka to parakstīs. Vācijas valdība, komentējot ASV plānus, norādījusi, ka "noraida eksteritoriālas sankcijas, kas ietekmē Vācijas un Eiropas uzņēmējdarbību", ziņo "Wall Street Journal".
ASV aizsardzības izdevumu likumprojekts iekļauj arī citas lietas. Piemēram, tas neļauj Turcijai saņemt amerikāņu "F-35" iznīcinātājlidmašīnas, jo Ankara nopirka Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu "S-400". Vašingtona saka, tas apdraud ASV intereses. Paredzēti arī lieli sodi bankām, kuras pieķers palīdzēšanā Ziemeļkorejai. Šīs sankcijas galvenokārt būtu vērstas pret Ķīnas bankām, kuras, kā uzskata ASV, pārskaita naudu Ziemeļkorejai.
Vienlaikus apstiprināta arī jauna bruņoto spēku atzara izveide – ASV Kosmosa spēki. Tramps to bija izvirzījis kā vienu no savām prioritātēm.
