ĪSUMĀ:
- ASV iebildumi pret gāzesvadu jau saasināja attiecības ar Vāciju.
- ASV Senātā jau nākamnedēļ plānots iesniegt sankciju likumprojektu.
- Plānots vērsties pret kompānijām un kuģiem, kas iesaistīti būvniecībā.
- Personām, kas iznomās vai pārdos kuģus gāzesvada būvniecībai, liegs ieceļot ASV.
- Līgumi par gāzes cauruļvada ieklāšanu ir Šveices „Allseas” un Itālijas „Saipem”.
- Izdevums „Foreign Policy”: Likumprojekts var ietekmēt arī “TurkStream” gāzesvadu.
- Eksperti: Sankcijas var aizkavēt, bet ne apturēt “Nord Stream 2”.
"Nord Stream 2" jeb gāzesvada „Ziemeļu straume” būvniecības darbi jau ir sākušies, un paredzēts, ka tas dubultos Krievijas dabasgāzes eksporta kapacitāti uz Vāciju līdztekus jau esošajam gāzes cauruļvadam Baltijas jūras gultnē.
Jau vairākus mēnešus ASV prezidenta administrācija ir draudējusi ieviest sankcijas, ja turpināsies Baltijas jūrā uzsāktā gāzesvada “Nord Stream 2” būvniecība. Šāda nostāja jau ir ievērojami saasinājusi Vašingtonas attiecības ar Berlīni, Vācijas ārlietu ministram Heiko Māsam paziņojot, ka Eiropas enerģētikas politikas jautājumi ir jāizlemj Eiropai, nevis Amerikas Savienotajām Valstīm.
Izdevums „Foreign Policy” ziņo, ka jau nākamās nedēļas sākumā ASV Senātā plānots iesniegt jaunu sankciju likumprojektu. To kopīgi izstrādājuši Republikāņu senators Teds Kruzs un demokrāte Džeanna Šahīna.
Kā liecina izdevuma rīcībā nonākušais likumprojekta melnraksts, šoreiz plānots vērsties pret uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Krievijas enerģētikas projektu cauruļvadu būvniecībā jūrā. Un konkrēti vērsties plānots pret kuģiem, kas tiek izmantoti cauruļvada ieklāšanā.
Kā “Foreign Policy” norādījusi domnīcas Atlantijas Padomes Eirāzijas enerģijas jautājumu eksperte Agnia Grigas, šī ir viena no jomām, kurā Krievijas gāzes kompānijai “Gazprom” gāzesvadu projektu īstenošanai trūkst tehniskās ekspertīzes un tehnoloģiju.
Likumprojekts paredz, ka personām, kuras turpinās pārdot vai iznomāt “Nord Stream 2” būvniecībai nepieciešamos kuģus, tiks piemērots aizliegums ieceļot Savienotajās Valstīs, kā arī tiks iesaldēti jebkādi aktīvi ASV.
Tāpat projekts paredz dažādus sodus pret personām, kuras nodrošina finansiālus, tehniskā atbalsta vai apdrošināšanas pakalpojumus šiem kuģiem.
Vislielākā uzmanība, visticamāk, tiks pievērsta divām kompānijām, kas pašlaik ir noslēgušas līgumus par “Nord Stream 2” cauruļvada ieklāšanu: Šveices kompāniju „Allseas” un Itālijas „Saipem”, kas ir divas no tikai dažām kompānijām, kas pasaulē nodarbojas ar šādiem specifiskiem darbiem.
„Foreign Policy” uzsver, ka jaunais likumprojekts paredz vērsties pret visiem cauruļvadus liekošajiem kuģiem, kuri to dara 30 metru dziļumā vai dziļāk. Lai arī šādas sankcijas, nenoliedzami, pirmkārt ir vērstas tieši pret “Nord Stream 2”, tas var ietekmēt arī gāzesvada “TurkStream” būvniecību Melnajā jūrā.
Izdevums arī aptaujājis vairākus ekspertus par to, vai šādas amerikāņu politiķu aktivitātes varētu apturēt “Nord Stream 2” būvniecību. Atbilde ir – aizkavēt var, bet apturēt, visticamāk, ne, jo Krievija ir apņēmusies šo projektu pabeigt par jebkādu cenu.
Vienlaikus tiek norādīts, ka tas ir tikai laika jautājums, līdz Krievija pati būs izstrādājusi šādas tehnoloģijas.
Kompānijas “Nord Stream 2” pārstāvji izskanējušo informāciju nav komentējuši. Bet tikmēr Krievijas mediji ziņo, ka cauruļvada būvniecība Baltijas jūrā turpina virzīties uz priekšu un jau ir ieklāti aptuveni 1200 kilometri cauruļu, un tā ir vairāk nekā puse no kopējā paredzētā cauruļvada garuma.
Cauruļvads ies cauri Krievijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālajiem ūdeņiem, un līdz šim vienīgā valsts, kas nav devusi atļauju gāzesvada būvniecībai, ir Dānija.
