ASV Finanšu ministrijas pārstāvis: Latvijai jāatbalsta jaunā «finanšu izlūkdienesta» vadītāja

ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks pretterorisma jautājumos Maršals Bilingslijs nesen bija Rīgā, un ir skaidrs, ka viņš cieši seko notikumiem Latvijas banku sektorā pēc "ABLV Bank" sabrukuma, kā arī tam sekojošiem mēģinājumiem savest kārtībā banku sektoru un mazināt iespaidu, ka Latvija ir starptautisks naudas atmazgāšanas centrs.

29.maijā Bilingslijs sniedza ekskluzīvu interviju LSM (angliski lasāma šeit). Tajā viņš uzsver, ka iesāktie darbi šajā jomā jāturpina, konkrētāk, dodot efektīvāku un spēcīgāku lomu Ilzei Znotiņai, jaunajai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītājai. 

Cita starpā, Bilingslijs stingri uzsver, ka banku sektora savešana kārtībā ir arī nacionālās drošības, ne tikai finansiālās piesardzības jautājums, kā arī to, ka NATO sabiedrotajiem šajā jomā ir skaidri noteikti pienākumi citam pret citu. 

LSM: Kā jūs pašlaik vērtētu situāciju Latvijas banku sektorā, it sevišķi nerezidentus apkalpojošo banku sektorā? Vai jums šķiet apmierinoši nesen spertie soļi likumdošanas jomā?

ASV un Latvija ir tuvi NATO sabiedrotie. Mēs atbalstām valdību, kura sper soļus, lai sakārtotu ļoti sarežģītu situāciju – vājas politikas, pavirša uzraudzība un slikta [likumu] piemērošana –, kas briedusi vairākas desmitgades. Patiesībā valdība mēģina tikt galā ar banku sektoru, kas radīts ar mērķi pievilināt nerezidentu uzkrājumus un ārzonas kontus, un tas ir novedis pie Latvijas pašreizējās situācijas, proti, ka tās banku sektors ir viens no neaizsargātākajiem Eiropā. 

[Latvijas] banku sektoru izsenis izmantojušas organizētās noziedzības [grupas] un ārvalstu valdības, kas ir naidīgas NATO, un sabiedrībā ir atklāta korupcija.

Mēs ļoti atzinīgi vērtējam rūpību un uzsvaru, kuru premjerministrs un viņa komanda, it sevišķi finanšu ministre, likusi uz šo grūtību pārvarēšanu.

Mēs uzskatām, ka nesenā ārzonas kompāniju likuma stāšanās spēkā ir lielisks pirmais solis, taču tas ir vien pirmais solis, un pastāv vairāki citi konkrēti pasākumi, kurus Latvijas valdība jau izklāstījusi un kurus arī ātri jāīsteno. Konkrētāk, mēs rūpīgi vērojam jauno finanšu ziņu vākšanas vienības [Kontroles dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu] un ceram viņu uzņemt Vašingtonā. Mēs esam pārliecināti, ka viņai tiks piešķirti gan resursi, gan pilnvaras, kas nepieciešamas, lai viņa varētu efektīvi darīt savu darbu. 

LSM: Jūs teicāt, ka vēsturiski problēmas ir bijušas pavirša uzraudzība un slikta izpilde. Vai jūs domājat, ka tagad uzraudzība ir mazāk pavirša un likumu izpilde striktāka? Pagājušnedēļ Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sodīja vēl vienu banku, taču soda nauda tika uzlikta saskaņā ar līgumu. Ja mēs tiešām apkarojam naudas atmazgāšanu, vai tā vietā, lai vestu sarunas, nebūtu vieglāk vienkārši pateikt viņiem, lai maksā? 
 

Man nav detalizēta ieskata šajās sarunās, taču šādi pasākumi arī ASV ir atkarīgi no iekšējām diskusijām, tāpēc es to neuzskatu par kaut ko, kas būtu ārpus kārtas. Mēs esam pamanījuši, ka FKTK būtu jābūt pilnvarotiem nepieciešamības gadījumā uzlikt lielākus sodus. Tā ir viena no problēmām, kuru mēs esam redzējuši arī agrāk. Tomēr atklāšu, ka pagājušnedēļ uzņēmām FKTK komandu šeit, Vašingtonā, un mums bija ļoti produktīvas diskusijas par vairākiem noteikumu izpildes pasākumiem, kurus viņi īsteno banku sektorā, un mēs ceram, ka FKTK ies uz priekšu un turpmāk uzņemsies tiešu atbildību par tās uzrauga lomu. 

LSM: Vai jūs sagaidāt, ka vairāk sankciju apiešanas un naudas atmazgāšanas lietu nonāks līdz tiesai? 

Viens no galvenajiem veidiem, kā nosaka jebkura pret naudas atmazgāšanu un finanšu noziegumiem vērsta režīma efektivitāti, ir tas, cik lielā mērā par naudas atmazgāšanu un citām nelegālām finansiālām aktivitātēm tiek sāktas kriminālvajāšanas un cik tās ir efektīvas. Tas pavisam noteikti ir kaut kas, ko ļoti aktīvi uzrauga "Moneyval" -- tā ir vietējā Eiropas finanšu darījumu darba grupas institūcija. "Moneyval" salīdzinošais pārskats par Latviju tika sākts 2017. gada maijā, un mēs sagaidām, ka rezultātus prezentēs šī gada jūlijā "Moneyval" plenārajā sesijā. Esmu drošs, ka tur tiks apspriests šis jautājums par likuma piemērošanu un efektīvām kriminālvajāšanām. 

LSM: Jūs nevarat komentēt ABLV lietu, taču kādas diskusijas norisinājās, pirms ASV Finanšu ministrija nāca klajā ar apgalvojumiem par ABLV, jo šķiet, ka tas tika darīts ļoti publiskā veidā, lai nosūtītu ļoti skaidru vēstījumu. Vai tas tāpēc, ka jutāties neapmierināti par to, ka bijāt mēnešiem un gadiem ilgi mēģinājuši tikt ar šo galā, taču bez rezultātiem? 

Es nedrīkstu komentēt konkrētas lietas, taču, kad ASV kļūst pārliecinātas, ka mums jārīkojas, lai pasargātu gan mūsu, gan starptautisko finanšu sistēmu, mēs nevilcināsimies to darīt. 

Mēs ļoti vēlamies redzēt sabiedrotās partneru nācijas pašas speram efektīvus soļus, lai tiktu galā ar problēmām, taču, ja tas kļūst neiespējami - vai arī mēs zaudējam uzticību šim procesam -, mēs noteikti rīkosimies paši. Un tieši šādā situācijā mēs bijām nonākuši. 

LSM: Ir ticis apgalvots, ka 2013. gadā aptuveni 1% no starptautiskajām transakcijām ar ASV dolāriem veikts caur Latviju. Vai tas ir precīzs skaitlis, un vai tāpēc jūs bijāt tik ieinteresēti tieši Latvijā, papildus tam, ko jau minējāt - ka tā ir sabiedrotā nācija? 

Pirmkārt, tā kā Latvija ir cieša NATO sabiedrotā – mana personīgā pieredze ar Latviju ir ilgusi vairākas desmitgades, sākot no brīža, kad to ielūdza pievienoties NATO –, mēs esam apņēmušies visiem spēkiem atbalstīt savu sabiedroto saistībā ar šo banku sektora problēmu. 

Taču nešaubieties par to, ka tā pašos pamatos ir nacionālās drošības problēma. Tā ir drošības problēma pašai Latvijai, jo mēs redzam naidīgus spēkus ielaužamies Latvijā caur tās banku sektoru. Izplatītā korupcija plosa publiskā sektora svarīgākās daļas, un tā fundamentāli ir arī NATO drošības problēma, jo tā neiespaido tikai Latviju, bet arī tās kaimiņvalstis un, iespējams, arī ASV. 

Tāpēc redzot, ka uzkrājušās politikas, kas ieviestas ar mērķi radīt sistēmu, kas iedrošina šādu uzvedību no bankām - tas ir liels izaicinājums, taču jau sen vajadzēja ķerties pie tā risināšanas. Mēs atzinīgi vērtējam valdības spertos pirmos soļus un gaidām, ka redzēsim arī turpmākos pasākumus, kas nepieciešami tagad. 

LSM: Jūs minējāt, ka Kontroles dienestam ir jauna vadītāja. Vai var apgalvot, ka līdz šim dienests bijis vājais posms naudas atmazgāšanas novēršanā? Ko jūs sagaidāt no viņas darba? 

Tas pavisam noteikti ir būtisks jautājums un nozīmīga problēma. Viņai priekšā ļoti grūts uzdevums, ņemot vērā Latvijas bankās vēl joprojām notiekošo nerezidentu darbību apjomu. Viņai jāsniedz gan nepieciešamās pilnvaras, gan resursi. Mēs ceram viņu sagaidīt Vašingtonā, cik ātri vien iespējams. Tāpat mēs pašlaik meklējam tehnisko palīdzību un citus resursus, lai pēc nepieciešamības atbalstītu viņu, FKTK un Finanšu ministriju. 

LSM: Vai tas nozīmē, ka jūs uz šejieni sūtīsiet cilvēkus apmācībai, ka būs kopīgas sistēmas? 

Mēs noteikti esam ieinteresēti sūtīt cilvēkus uz Latviju, lai palīdzētu ar apmācību, lai sniegtu novērojumus un dalītos ar pieredzi par vairākām problēmām, ar kurām būs jāsaskaras, un tāpat mēs sagaidām Latvijas ierēdņus šeit, Vašingtonā, uz turpmākām apmācībām un diskusijām. Centieni izskaust naudas atmazgāšanu ir abām valstīm kopīgi. Tas ir nopietns pārbaudījums, ar kuru saskaramies mēs visi, tāpēc ir ļoti svarīgi strādāt kopīgi - kā sabiedrotajiem. 

LSM: Visbeidzot, ļoti daudzi šeit runā, ka nerezidentu sektors samazināsies līdz aptuveni 5% no banku sektora, it kā tā būtu ASV prasība. Vai tā ir prasība, vai tas drīzāk ir līmenis, kuru uzskatāt par ilgtspējīgu? 

Mēs neuzstādām prasības neatkarīgai valstij. Mēs tā nedarām. Taču mēs varētu apgalvot, ka šie procenti, kurus identificējusi Latvijas valdība, ir ļoti atbilstoši virzienam, kurā iet citas Baltijas valstis, piemēram, Igaunija, un šie procenti, mums šķiet, atbilst apdomīgam ārzonas investīciju apjomam, kuru iespējams efektīvi regulēt, ņemot vērā Latvijas lielumu, tās banku sektora lielumu un tās uzraudzības iestāžu relatīvo lielumu. Taču svarīgākais ir iet tālāk par čaulas kompāniju likumdošanu, lai īstenotu pārējos t.s. prioritāros soļus – tā sauktos 21 vai 22 pasākumus, kas tikuši identificēti – kas arī ir būtiski turpmākai kārtībai Latvijas banku sektorā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt