Pusdiena

Rinkēvičs: Latvija lems par diplomātiskā aizsegā strādājošo Krievijas aģentu izraidīšanu

Pusdiena

Pusdiena 24.03.2018

Stājas spēkā ASV alumīnija un tērauda tarifi; ES no tiem atbrīvojums līdz 1. maijam

ASV atliek tarifu piemērošanu ES tēraudam un alumīnijam līdz 1.maijam

Šodien stājušies spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie tarifi alumīnija un tērauda importam. Tomēr vēl vēlu vakarā Vašingtona paziņojusi, ka Tramps ir atlicis tarifu piemērošanu Eiropas Savienībai. Kā paskaidroja Trampa administrācija, tad muitas nodevu piemērošana metālam atlikta ar valstīm, kurām ASV ir nozīmīgas drošības attiecības. Taču šajā sarakstā nav Ķīnas, kura ir otra lielākā ekonomika pasaulē.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir norādījusi, ka tarifu atlikšana notikusi tikai tām valstīm, ar kurām notiek sarunas „par citām apmierinošām alternatīvām, lai atrisinātu nacionālās drošības pasliktināšanās draudus, kurus rada tērauda izstrādājumu imports”. Par to paziņoja ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers. Viņš uzsvēra, ka „tarifu pauze” pret atsevišķām valstīm būs spēkā, kamēr notiks sarunas par iespējamo risinājumu šajā jautājumā.

Bez Eiropas Savienības tarifi uz laiku atlikti arī Argentīnai, Austrālijai, Brazīlijai, Dienvidkorejai, Kanādai un Meksikai. Visas šis valstis atbrīvotas no tarifiem līdz 1. maijam.

Jāņem vērā, ka daudzas Savienoto Valstu tirdzniecības sadarbības partneres, tostarp Eiropas Savienība, pēc Trampa lēmuma ieviest muitas nodevas 25 procentu apmērā tērauda importam un 10 procentus alumīnijam brīdināja par iespējamiem pretpasākumiem.

Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma un citas bloka amatpersonas nedēļas sākumā, lai runātu par atbrīvojumiem no šiem tarifiem metālam, pat devās uz Savienotajām Valstīm.

Lai arī Eiropas Savienībai ir izdevies līdz pirmajam maijam iegūt atbrīvojumu no tarifiem tēraudam un alumīnijam,

Ķīnai, kura ir pietiekami svarīgs tirdzniecības spēlētājs pasaulē, nav izdevies vienoties par atbrīvojumu.

Tāpat saistībā ar ASV intelektuālā īpašuma zādzībām, Vašingtona, lai sodītu Pekinu, ir piemērojusi Ķīnas precēm muitas nodevas 50 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Reaģējot uz šo Trampa administrācijas lēmumu, Āzijas akciju tirgi piedzīvojuši kritumu, ziņu aģentūrai AFP norādot arī uz nelabvēlīgo ietekmi, ko notikušais atstās uz ekonomisko izaugsmi pasaulē.

Tikmēr komunistiskās Ķīnas vadība sola līdzīgu pretpasākumu piemērošanu ASV precēm, sākot ar cūkgaļu un beidzot ar augļiem. Pekina ir arī noradījusi, ka nebaidās no „tirdzniecības kara” ar Vašingtonu.

Turklāt ASV vēl plāno vērsties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, lai liktu Ķīnai samaksāt par to, ka tās varasiestādes ierobežojušas ASV kompāniju iespējas tām brīvi licenzēt tehnoloģijas savās kompānijās.

Tāpat iespējamais iemesls, kāpēc ASV tik strikti vērsusies pret Ķīnu, ir saistībā ar tirdzniecības deficītu starp abām valstīm, kur Vašingtonai tas ar Pekinu veido aptuveni 337 miljardus ASV dolāru. Trampa administrācija jau vizītes laikā Ķīnā nordīja, ka vēlas to samazināt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti