Vasarā Ķīna spēra konkrētus soļus savas valūtas devalvēšanai un juaņas vērtība pret dolāru sasniedza zemāko līmeni vairāk nekā 11 gados. Pēdējā laikā Ķīna mainījusi šo politiku un valūtas vērtība ir pieaugusi.
To atzinusi arī ASV Finanšu ministrija, ziņojumā Kongresam norādot, ka juaņas vērtība ir pieaugusi un Pekina vairs nav uzskatāma par valūtas manipulatori.
ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins informēja, ka valūtas kursu jautājumi ietverti arī jaunajā tirdzniecības līgumā. Tajā Pekina apņemas atturēties no mērķtiecīgas devalvācijas un nemainīt savas valūtas kursu ar mērķi vairot tās konkurētspēju.
Tikmēr eksperti šo paziņojumu nodēvējuši par kārtējo soli abu valstu tirdzniecības strīdu risināšanā. Kopš 2018. gada abas valstis piemēroja papildu ievedmuitas nodevas dažādām precēm, un konflikts tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem draudiem globālās ekonomikas izaugsmei.
KONTEKSTS:
Kopš Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā 2017. gadā Vašingtonas un Pekinas attiecības aizvadītas tirdzniecības strīdu zīmē. Apsūdzot Ķīnu par negodprātīgu tirdzniecības praksi un intelektuālā īpašuma zagšanu, Trampa administrācija vairākās kārtās noteikusi paaugstinātus muitas tarifus Ķīnas preču importam, Ķīna atbildējusi ar to pašu.
Divu pasaules lielāko ekonomiku tirdzniecības karš, kurā tarifi noteikti precēm vairāku simtu miljardu dolāru apmērā, atstājis negatīvu iespaidu arī uz globālo izaugsmi.
2019.gada novembrī pēc mēnešiem ilgiem strīdiem un sarunām Ķīna un ASV vienojušās pakāpeniski atcelt tarifus, ko ieviesušas viena pret otru.
