Astravjecā būvētā atomelektrostacija atrodas tikai 30 kilometrus no Lietuvas un 50 kilometrus no galvaspilsētas Viļņas. Bažu dēļ par stacijas drošību Lietuva ilgstoši centusies pārliecināt abas pārējās Baltijas valstis pievienoties stacijas boikotam, taču pilnībā atbalstu saņēmusi tikai pēc protestu sākšanās pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Baltijas valstu elektrības pārvades operatori saņēmuši ziņu no Baltkrievijas, ka staciju plānots iedarbināt laika posmā no 1. līdz 10. novembrim. Baltijas valstis vienojušās, ka tādā gadījumā Lietuva elektrības tirdzniecību ar Baltkrieviju pārtrauks, taču Latvija uzsāks tirdzniecību ar Krieviju.
“Tas ir risinājums, ko paredz jaunā tirdzniecības metodika, ka komerciālās piegādes tiek pārceltas no Baltkrievijas – Lietuvas robežas uz Latvijas – Krievijas robežu. [..] Tiks prasīti izcelsmes apliecinājumi no Krievijas, lai pārliecinātos, ka piegādātās enerģijas ietvaros nav Baltkrievijas enerģija,” skaidroja “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis Gatis Junghāns.
“Pēc tam, kad šis solis būs īstenots, turpināsim ciešu sadarbību ar baltiešiem un Eiropas komisiju, lai izstrādātu jau vēl detalizētāku mehānismu, kā ar lielāku pārliecību nodrošināt, ka nenotiek kaut kādi apiešanas mēģinājumi pārdot Baltkrievijas elektrību Baltijas tirgū,” norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš.
Tas gan nenozīmē, ka Astravjecā ražotā elektrība Baltijā nenonāks. Problēma ir tā, ka Baltijas valstis kopš padomju laikiem atrodas kopīgā elektroapgādes sistēmā ar Baltkrieviju un Krieviju, veidojot BRELL elektrisko loku. Tāpēc Baltijā turpinās ieplūst elektrība arī no Baltkrievijas, tajā skaitā caur Lietuvas un Baltkrievijas starpsavienojumu.
“Skaidrs, ka fiziskās elektrības plūsmas darbojas atbilstoši fizikas likumiem, un tās ne ar kādu dokumentu nevar ierobežot.
[..] Tas, ko Baltijas valstis šobrīd spēj izdarīt, ir regulēt tirgus mehānismus un nodrošināt, ka Baltijas reģiona patērētāju nauda neaiziet uz Baltkrieviju, tādējādi stimulējot atomelektrostacijas otrās kārtas būvniecību,” sacīja Kauliņš.
Ministrija norāda, ka elektrības cenu Latvijas patērētājiem atteikšanās no Baltkrievijas elektrības būtiski neietekmēs.
Latvijas un Igaunijas regulatori jauno tirdzniecības metodiku ir apstiprinājuši, taču Lietuvā radušās šaubas. Tikko kā Seima vēlēšanās uzvarējusī partija “Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti” norādījusi, ka ar apliecinājumu no Krievijas par elektrības izcelsmi ir par maz. Latvijas Ekonomikas ministrija norāda – pilnībā nodrošināt, ka Baltkrievijas elektrība Baltijas valstīs neieplūst, varēs tikai atslēdzot no BRELL elektriskā loka, kas plānots 2025. gadā.
KONTEKSTS:
Jaunajā Astravjecas AES drīzumā sāks ražošanu. Lietuva uzskata staciju par bīstamu, it īpaši ņemot vērā, ka tā atrodas tikai dažus kilometrus no robežas. Tāpēc Lietuva lēmusi staciju boikotēt. Faktiski tas nozīmē, ka Lietuva pārtrauks elektrības tirdzniecību ar Baltkrieviju, līdzko stacija sāks darboties.
Lietuva jau ilgstoši cenšas pierunāt Latviju stacijā saražoto elektrību nepirkt. Augustā valdība lēma, ka Latvija pārtrauks iepirkt Baltkrievijas elektrību, ja tā iedarbinās Astravjecas AES.
