Asociācijām, tērējot Eiropas naudu, kopš gada sākuma arī vairs nav saistošs pienākums iepirkumā izvēlēties lētāko piedāvājumu. Savukārt valsts kā vienīgo atskaites mērvienību uzstādījusi apmācīto cilvēku skaitu.
Gandrīz miljons eiro Latvijas Datortehnoloģiju asociācijai, gandrīz miljons - Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijai, pa pusmiljonam Viesnīcu un restorānu asociācijai un Pārtikas uzņēmumu federācijai. Tik lieli iepirkumi izsludināti šajā vasarā vien. Tomēr tas nebūt nav viss. Pēdējo trīs - četru gadu laikā 16 lielas nozaru asociācijas katra ieguvusi iespējas tērēt līdz pat 2,5 miljoniem eiro strādājošo apmācībām.
Asociācijas un uzņēmēji, kuri izcīnījušies cauri birokrātijas veidlapām un tikuši līdz kārotajām apmācībām, atzīst, ka ne vienmēr var saņemt to, ko vēlas vai ko vajag visvairāk. Piemēram, logu un durvju ražotāji, kuri eksportē preci uz Norvēģiju, labprāt mācītos norvēģu valodu, ko par šo atbalsta naudu nevar apgūt.
“Valsts ir kases turētājs, un tā arī nosaka [toni],” saka Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas izpilddirektors Ivars Brants.
Uzņēmumā “Karlo Motors” ar šīs struktūrfondu programmas atbalstu apmācīti jau gandrīz visi darbinieki. Tiesa gan, daļa no vajadzīgajām apmācībām meklētas nevis Auto asociācijā, bet Logu un durvju ražotāju asociācijā.
“Es varu aizsūtīt uz apmācībām atslēdzniekus, arī komandējumā uz Čehiju un citur, bet pietrūkst tādas programmas, kuru mēs varētu izmantot. Tāpēc mēs piesaistām citu asociāciju, kur mēs esam ieguldījuši apmācībā 60 tūkstošus un saņēmuši atpakaļ aptuveni 55%,” saka “Karlo Motors” valdes priekšsēdētājs Aivars Apkalns.
No iedalītajiem 28 miljoniem pagaidām atbalstā izmaksāti 18 miljoni. Atlikušie desmit asociācijām jāpaspēj apsaimniekot gada laikā.
“Atslēgas vārds šiem projektiem ir produktivitāte. Nevis izglītība klasiskā izpratnē, bet tas, ka uzņēmums un darbinieks paliek vērtīgāks pēc tām mācībām,” saka „Sabiedrības izglītības centrs” valdes loceklis Artūrs Mežals, kurš kā projektu vadītājs piesaistīts sešām no 16 asociācijām.
Tiesa gan, lai arī summa ir liela, valsts pati nemaz nav noteikusi prioritārās nozares. Savukārt izmērāmais mērķis noteikumos ielikts gaužām vienkāršs - saskaitīt apmācītos. Līdz projekta noslēgumam (nākamā gada beigām) vajadzētu sanākt 28 tūkstošiem. To “De Facto” aprēķināja Datortehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dzintars Zariņš, kuram raidījums uzdeva to pašu jautājumu – kā izmērīt ieguvumu no kursiem un kāds tas īsti ir.
Viņš norādīja, ka tiem uzņēmējiem, kuri trīs gados jau piedalījušies viņu organizētajās apmācībās, apgrozījums audzis par piektdaļu (+21%). Bet darbinieku skaits nav būtiski palielināts (+8%). Tas nozīmē, ka tie paši cilvēki spējuši izdarīt vairāk nekā iepriekš. Tiesa gan – aizvien biedējoša esot birokrātija, kas nāk līdzi šiem projektiem.
Mežals uzsver, ka, šobrīd uzņēmējiem ir lielākas iespējas nopirkt kvalitatīvāku saturu, nevis kaut ko un par zemāko cenu. Iemesls - šogad izmainīti iepirkuma nosacījumi, un biedrības tagad var krietni vienkāršāk grozīt iepirkuma rezultātu, ja nav nopirkts prasītais. Un lētums vairs nav svarīgākais kritērijs.
“Ja viņam vajag mersedesu viņš pērk mersedesu, nevis zaporožecu, un mūsu uzdevums ir pārliecināties, ka viņš nenopērk zaporožecu par mersedesa cenu,” atzīmē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta nodaļas vadītājs Raimonds Aleksejenko.
Vēl pirms gada un diviem šajā programmā 20% gadījumu aģentūrai bijušas aizdomas par pārlieku dārgām apmācībām, bet atsevišķos gadījumos konstatēts, ka pieteiktās apmācības nemaz nenotiek. Tad gribētā atbalsta summa aiziet „gar degunu”.
Gadoties, ka brīdī, kad attīstības aģentūra uzdod padziļinātus jautājumus par cenām, viena otra asociācija pati atsakās no atbalsta pieprasīšanas konkrētajām apmācībām.
Lielā nauda, kas iepludināta apmācību biznesā gan arī cēlusi šo pakalpojumu cenas. Turklāt bijis gadījums, kad mācību pakalpojumu sniedzējs savā piedāvājumā ierakstījis pasniedzējus, kuri par to pat paši neko nav zinājuši. Bet asociācijām jārēķinās, ja mācības būs sliktas vai dārgas, uzņēmējs var atteikties no idejas par darbinieku skološanu. Viņam galu galā jārēķinās, ka otra puse no apmācību naudas jāsedz pašam. Un diezin vai ir jēga ar 50% atlaidi pirkt to, kas nav vajadzīgs.
