Kopumā situācija nozarē ir kritiska, skaidroja asociācijas izpilddirektore: “Situācija nozarē šobrīd ir kritiska, tāpēc esam vairākkārt nākuši klajā ar paziņojumiem, vēstulēm un lūgumiem atjaunot šos atbalstus. (..) Ja mēs kādreiz runājām par to, ka Rīga cieš visvairāk un laukos viss ir kārtībā, tad šobrīd tā situācija ir vienlīdz slikta pilnīgi visur. (..)
2021. gads nozarē ir bijis sliktāks nekā 2020. gads – vismaz mīnus 40%. Tā ka situācija ir kritiska, kaut arī no malas tā neizskatās.”
“Situāciju pasliktina energoresursu izmaksas un augstie rēķini. Man zvana uzņēmēji un raud par esošo situāciju. Daļa ir aizbraukusi uz ārzemēm, daļa gatavojas braukt vai ir jau slēgusi savus uzņēmumus,” pastāstīja Graikste.
Asociācijas ieskatā nozari šobrīd apgrūtina arī valsts atbalsta trūkums. Šonedēļ valdība lēma līdz ārkārtējās situācijas beigām pagarināt atbalsta mehānismu Covid-19 dēļ slēgtajām nozarēm, tomēr ierobežotajām nozarēm atbalsts netika pagarināts.
Tikmēr Ekonomikas ministrija vismaz trīs reizes ir virzījusi svarīgu atbalsta instrumentu – atbalstu operacionālo izmaksu jeb komunālo maksājumu un nekustamā īpašuma nodokļa segšanai, atzīmēja Graikste, noradot, ka diemžēl Finanšu ministrija ir noraidījusi šo jautājumu iekļaut darba kārtībā.
“Ir neizpratne, visiem liekas, ka nozare ir nedaudz ierobežota un viss notiek, bet nenotiek nekas,” piebilda Graikste.
Tomēr 2021. gadā novērotas arī pozitīvas tendences. Pērnā gada nogalē tūrisma firmas un viesnīcas ziņojušas par pieaugošu interesi pēc rezervācijām. Bet nozarē šobrīd trūkst darbinieku. "Jautājums, kurš tad šos viesus uzņems, jo divus gadus nozare ir dzīvojusi ar ierobežojumiem," sacīja Graikste.
Vienlaikus viņa akcentēja, ka nozarei ļoti svarīgi ir ārvalstu viesi, kuri veido aptuveni 70% no kopējā klientu skaita.