"Cilvēki, kas ieveda automašīnas no 2017. gada 1. janvāra un tās pirmo reizi reģistrēja Latvijā, jau saskārās ar šo jauno normu, un cilvēkiem jau bija jāmaksā šis nodoklis no tā brīža.
Bet tie, kas turpināja ekspluatēt jau esošās automašīnas, tiem cilvēkiem bija dots divu gadu pārejas periods. Šis divu gadu pārejas periods iestājies šobrīd, tieši no šā gada 1.janvāra," klāstīja Kulbergs.
Viņš teica, ka nodokļa izmaiņas skars visus auto īpašniekus, un tā apmērs būs atkarīgs no auto vecuma, dzinēja tipa un CO2 izmešiem. Dati par CO2 izmešu mērījumiem gan ir pieejami par 2009. gada izlaiduma un jaunākiem auto, tāpēc CO2 izmešu kritērijs pamatā attieksies uz desmit gadus veciem un jaunākiem auto.
"Desmit gadus vecām un jaunākām auto tiek piemērots CO2 [izmešu] aprēķins. Savukārt mašīnām, kas ir vecākas par 2009. gadu un kam nav pieejami dati par CO2 [izmešiem], (..) nodokļa politika tiks piemērota tāpat kā iepriekš – no mašīnas svara, no dzinēja tilpuma izmēra un no jaudas. Tā arī līdz šim bija," skaidroja asociācijas vadītājs.
Pēc Kulberga teiktā, visvairāk nodokļa izmaiņas skars apvidus auto jeb tā sauktos džipus.
"Jo šīs mašīnas ir smagas, motori ir lielāki un CO2 izmeši ir vienkārši vairāk. Tāpēc par šīm mašīnām nāksies maksāt lielāku nodokli."
Ieguvēji "savā veidā" būs tie auto īpašnieki, kuru spēkratos ir mazāka izmēra dīzeļdzinēji - tie patērē mazāk degvielas un CO2 izmešu rādītāji līdz ar to ir zemāki. "Savukārt par auto ar benzīna dzinēju nodoklis varētu kāpt sakarā ar to, ka sadedzina vairāk degvielas un CO2 izmešu apjoms ir lielāks."
Kulbergs skaidroja: ja CO2 izmešu apjoms auto ir mazs, piemēram, līdz 50 gramiem uz kilometru, kāds pamatā ir hibrīdauto vai elektroautomašīnām, nodoklis ir 0%.
"Tā gradācija tabulā iet uz augšu. Piemēram, tipisks apvidus auto parasti iekrīt kategorijā starp 200, 250, 300 gramiem CO2 izmešu uz kilometru. Tad tas nodoklis jau būs 264 vai pat jau 408 eiro gadā," atzina Kulbergs.
Viņš piebilda, ka nodokļa izmaiņu galvenais mērķis ir veicināt paradumu maiņu – lai cilvēki vairāk izmantotu videi draudzīgākus spēkratus. 2021. gadā Latvijai draud sankcijas no Eiropas Savienības puses, ja valsts nesāks nopietni samazināt auto CO2 izmešu apjomu.
"Mums par 45% jāsamazina CO2 izmešu apjoms. Šie visi soļi ir obligāti vajadzīgi, lai mēs nemaksātu sodu Eiropas Savienībai par to, ka mums ir pārsniegtas šīs normas.
Varu skaidri un gaiši apgalvot, garantēt, ka mēs pārsniegsim," sacīja Kulbergs.
Pēc viņa teiktā: lai mazinātu CO2 izmešu apjomu tik lielā – 45% apmērā, lēmumiem to mazināšanā vajadzēja sekot krietni ātrāk. "Gan motivācijas shēmā, gan šajos CO2 izmešu aprēķinos, lai mūsu autoparks nebūtu tik vecs. Jo vecs autoparks ir lieli CO2 izmeši."
KONTEKSTS:
No šā gada 1. janvāra spēkā stājās pirms vairākiem gadiem apstiprinātās transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes pēc 2008. gada 31. decembra reģistrētajiem spēkratiem. Nodoklis tiks rēķināts, ņemot vērā CO2 izmešu daudzumu uz vienu kilometru. Nodokļa likme var sasniegt pat 756 eiro, turklāt par automašīnām ar lielu motora tilpumu vēl būs jāmaksā papildu nodoklis.
