Viņš atzina, ka 2017.gadā slapjuma dēļ daudziem Latvijas stādu audzētājiem izslīka vai cieta jaunie stādījumi, un sausums 2018.gadā daudz spēcīgāk negatīvi ietekmēja cietušo augu dzīvotspēju nekā ierastos apstākļos, it īpaši augļu kokus. Arī salīdzinoši liels īpatsvars jauno dekoratīvo stādu cieta no saules un sausuma. Tādēļ to cenas varētu celties - jo dārgāks izejmateriāls jeb tas, no kā tālāk audzē stādus, jo vairāk paaugstinās stādu audzētāju izmaksas.
"Cenas noteikti celsies tūjām, kurām pagājušajā gadā tās nemaz nepieauga vai pieauga ļoti minimāli, ja stādu audzētājs spēja nodrošināt laistīšanu. Klasiski tūju, apstādījumu un dzīvžogu audzētāji šos augus audzē uz lauka un viņiem nav īpaši nepieciešama papildus laistīšana. Taču pagājušais gads parādīja, ka mūsu nozarē būtu nepieciešamas subsīdijas laistīšanas iekārtu iegādei," sprieda Vītoliņš, atzīstot, ka pagājušais gads klimatisko apstākļu dēļ daudziem stādu audzētājiem kabatā "iesita" robu naudas izteiksmē.
Viņš atzina, ka tieši laika apstākļi ir viens no faktoriem, kas Latvijas stādu audzētājus ietekmē visvairāk. "Pats to izjutu savā stādu audzētavā, kad labu gribēdami, izravējam nezāles starp stādiem, taču, ravējot augsne tika izkustināta un izkalta ātrāk. Tur, kur stādiņi bija izravēti, tie aizgāja bojā," sprieda Vītoliņš.
Tikmēr kopējam stādu cenu līmenim ir tendence saglabāties apmēram iepriekšējo gadu līmenī un tās nepieaug, sprieda Vītoliņš. Atsevišķiem stādiem cenas var arī samazināties. Skujkokiem konkurences dēļ ar audzētājiem Polijā, kam ir par 15% zemāks pievienotās vērtības nodoklis, cenas nepieaugs un turēsies iepriekšējo gadu līmenī. Lapainā dzīvžoga cenām ir tendence saglabāties iepriekšējo gadu līmenī vai pat nedaudz samazināties, ņemot vērā konkurences pieaugumu. Dzīvžogu materiāliem kopumā cenas būtiski nepieaugs, bet drīzāk turēsies iepriekšējo gadu līmenī. Izņēmums ir tūjas un kadiķi, kuru cenas varētu augt. Tāpat līdzīgi kā iepriekšējos gados cenas mazliet varētu augt potējumiem, kas ir ekskluzīvāki un kuru cenām bija tendence nedaudz - 10-15% - robežās augt arī iepriekšējos gados.
Latvijas Stādu audzētāju biedrība apvieno stādu audzētājus no visas Latvijas - no vismazākajām līdz lielām kokaudzētavām, tādām kā AS "LVM sēklas un stādi" kokaudzētavas un stādaudzētava "Baltezers", lai veicinātu gan visas nozares attīstību, gan uzlabotu stādu audzētāju izglītības līmeni, ražošanas vidi un profesionalitāti.
