Tomēr šāda situācija ir likumsakarīga, jo galvaspilsētā esošajām viesnīcām 70% no ienākumiem nodrošina ārvalstu viesi. Ņemot vērā ierobežojumus, kas ietekmē arī ceļošanas intensitāti, šī ienākumu sadaļa strauji kritusies.
Naglis norādīja, ka nākotnes scenārijs ar viesnīcu slēgšanu ir cieši saistīts ar to, vai nozarei izdosies saņemt atbalstu no valsts un pašvaldības.
Ja atbalsta nebūs, tad viesnīcu slēgšanas vilnis varētu turpināties un bezdarbnieku rindas papildinās seši līdz astoņi tūkstoši viesmīlības jomā strādājošo.
Naglis uzsvēra, ka viesnīcām dīkstāve ir sarežģīta, jo šajā laikā par komunālajiem pakalpojumiem ir jāmaksā, pretējā gadījumā ēka aizies postā. Turklāt pēc dīkstāves atsākt darbu nebūt nav viegli.
Slēgt viesnīcu varbūt ir vienkāršāk, bet pēc tam atvērt ir sarežģīti, kaut vai nokomplektēt darbiniekus, kas strādā, jo viesnīcā ir jārēķina uz trijiem numuriem apmēram viens darbinieks, pauda Naglis.
Viņš sacīja, ka sarunas turpinās, un “atsaucība Ekonomikas ministrijā ir augsta, valdības līmenī es tā neteiktu, daudzas ierosmes pazūd, un dažas pavisam vienkāršas, kas, manuprāt, pārāk daudz resursu neprasa, kaut vai atjaunot šo maksātnespējas pieteikumu moratoriju, kas bija spēkā līdz 1. septembrim”.
“Protams, ir vēl daļa neizmantotās grantu naudas, bija piešķirts grants atalgojumam līdz 18 miljoniem eiro, 14 miljoni eiro sadalīti, vēl palika 4, kuri jāpārdala, mēs pie jauniem kritērijiem strādājam. Ar Rīgas pašvaldību sarunas notiek par nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanu,” informēja Naglis.
