Šā gada 30.jūnijā komercbanku kredītportfelis bija 15,03 miljardi eiro, un kopš gada sākuma tas palielinājies par 2,4%.
Vērtējot jaunizsniegtā finansējuma sadalījumu pa nozarēm, LKA norāda, ka palielinājušies apjomi kredītiem apstrādes rūpniecībai, lauksaimniecībai, tirdzniecībai, operācijām ar nekustamo īpašumu, elektroenerģijai, gāzei un siltumapgādei, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbībām.
Savukārt ievērojami – par 30% – sarucis no jauna piešķirtā finansējuma apjoms būvniecības nozarē. Vienlaikus būtiski – par 36% – samazinājies kavēto maksājumu skaits šajā nozarē. Būvniecības attīstību lielākoties bremzē joprojām salīdzinoši pasīvā Eiropas Savienības fondu apgūšana.
"Nākamajā pusgadā kreditēšanas pieaugums varētu būt līdzīgs, un kopējo izsniegto kredītu apjoms varētu sasniegt divus miljardus eiro,
taču tā nav pat puse no apjoma, ko ļautu banku kapacitāte," komentē LKA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs.
Banku eksperti norāda – lai arī vērojams kreditēšanas pieaugums, tas tomēr vērtējams kā mērens. LKA kreditēšanas komitejas eksperte Ieva Vīgante atzīmē –
atbilstošs kreditēšanas pieaugums ir valsts iekšzemes kopprodukta pieauguma apmērā jeb aptuveni 2–3% pašreizējā situācijā.
Lai to sasniegtu, ir jāmeklē instrumenti ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī nekavējoties ir jāsāk darbs pie nozares sagatavotajiem priekšlikumiem kreditēšanas vides sakārtošanai, uzskata LKA.
LKA sagatavotajos un Finanšu ministrijai piedāvātajos priekšlikumos piedāvā veicināt uzņēmumu kreditēšanu, neapliekot ar uzņēmumu ienākumu nodokli reinvestēto peļņu, kā tas ir Igaunijā.
"Mēs šo redzam kā motivāciju uzņēmumiem nākt laukā no pelēkās zonas, atstāt naudu uzņēmumā, līdz ar to uzkrājot līdzekļus un veicinot spēju aizņemties līdzekļus no kredītiestādēm. Tas viennozīmīgi veicinātu arī pašu uzņēmumu attīstību," noteica Vīgante.
Tāpat LKA mudina efektivizēt finanšu instrumentu un garantiju piemērošanu, sekot citu valstu veiksmīgajiem piemēriem, veicinot privātās un publiskās partnerības projektu attīstību, nostiprināt hipotēkas lomu ar izmaiņām likumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, kā arī izstrādāt mūsdienīgu īres likumu.
Salīdzinot Baltija valstis pēc kredītportfeļiem, Latvija pagaidām atpaliek no Igaunijas aptuveni piecus gadus, bet no Lietuvas – trīs gadus, norādīja LKA.
