Latvijā ir teju 40 tūkstoši daudzdzīvokļu ēku. 70% no tām – lielas, ar vairāk nekā 40 dzīvokļiem, norādīja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā.
Piemēram, Rīgā aptuveni puse dzīvokļu tiek apsildīti, izmantojot dabasgāzi. Uzņēmumā "Rīgas siltums" izskanēja aicinājums iedzīvotājiem taupīt siltumu, piemēram, pagriežot zemāk radiatoru termostatus.
Aptaujātie Rīgas iedzīvotāji pastāstīja, ka, pat ja var samazināt temperatūru savā dzīvoklī, rēķinu tas neietekmēs. Vairākumam dzīvokļu nav atsevišķu apkures skaitītāju.
"Ir tie individuālie skaitītāji, bet liekas, ka viņu uzstādīšana neatmaksājas. Jo tik un tā ir jāmaksā par tiem zudumiem,"
stāstīja rīdziniece Alise. Viņa arī norādīja, ka pēdējo trīs gadu laikā nav bijušas runas par nama siltināšanu. Daudzi dzīvokļi tiekot izīrēti, un īpašniekiem neinteresē ikmēneša izmaksas.
Savukārt rīdziniece Lāsma norādīja, ka viņas dzīvoklī nevar regulēt neko.
"Nav, nav mums iespēju neko paregulēt. Brīžiem ir tā, ka par karstu. Kad nav variantu, attaisām logu vaļā," stāstīja sieviete.
Arī citi uzrunātie norādīja, ka, pat ja var regulēt apkuri savā dzīvoklī, rēķinus tas nemaina.
Apsaimniekotāju asociācijā savukārt skaidroja, ka to, pat ja vēlētos, varētu izdarīt vien retais. "Tie ir kaut kādi 4–5%, vairāk arī nebūs. Pārējās mājās diemžēl šādas iespējas nav," sacīja asociācijas priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.
Šie 5% ir jaunās vai nesen atjaunotās daudzdzīvokļu ēkas, kurās katram dzīvoklim ir atsevišķs skaitītājs un katra radiatora temperatūru var regulēt.
Lai mazinātu gāzes patēriņu neatjaunotā ēkā, vieglākais veids ir samazināt apkuri visam namam.
"Vienoties visā mājā, ka mēs dzīvosim mazāk komfortablos apstākļos, teiksim no 21 grāda, tad nolaist uz 17–18 grādiem. Ja mēs nolaižam lejā temperatūru, sevišķi tādos apstākļos kā šobrīd, tad tie, kuri dzīvo saules pusē, būs apmierināti, tik un tā teiks, ka jāver logs vaļā. Bet ēnas pusē – diemžēl naktis ir aukstas – būs ļoti auksti," viņš skaidroja.
Arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā norādīja, ka, regulējot temperatūru vienā dzīvoklī, neko nepanākt. Samazināt patēriņu var, ēku siltinot.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš skaidroja: "Galvenais jautājums ir pārliecināt, iekustināt iedzīvotājus, lai viņi pieņemtu lēmumu, jo tas ir viņu privātīpašumus, un tikai viņi var pieņemt lēmumu par šī īpašuma remontu, rekonstrukciju vai siltināšanu. Ir zināms, ka lielākā apjomā pieejams Eiropas līdzfinansējums. Sākumā tas bija 12 miljoni, bet tagad mēs jau publiskajā telpā redzam, ka ir izskanējis skaitlis 68 miljoni."
Pašlaik vienas daudzdzīvokļu ēkas ar 40 līdz 50 dzīvokļiem siltināšana, mainot arī visas durvis un logus, izmaksā ar vienu miljonu eiro, norāda Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā. Tad varētu ietaupīt pusi siltumenerģijas.
KONTEKSTS:
Karadarbība Ukrainā paātrinājusi centienus mazināt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Šogad siltumapgādes uzņēmumu pārejai no gāzes uz šķeldu valsts budžetā sākotnēji bija paredzēti 12 miljoni eiro, bet valdība lēma finansējuma apmēru palielināt līdz gandrīz 69 miljoniem eiro. Pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi līdzfinansējumam var pieteikties no nākamā mēneša.
Uzņēmums "Rīgas siltums" paziņoja, ka plāno paātrināt šķeldas katlumāju būvniecību, lai pēc iespējas agrāk samazinātu dabasgāzes patēriņu Rīgā.
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā. Konfliktā jau gājuši bojā vairāk nekā 500 civiliedzīvotāji, tajā skaitā 40 bērni.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
