"Tas uzreiz nošūpo visu sektoru. Visās pārējās mašīnbūves un metālapstrādes jomās ir plusi, savukārt februārī pret janvāri kopumā vērojams kritums par 11% ‒ tas ir tieši metālu ražošanas dēļ," atzina Rantiņš
Viņš uzsvēra, ka "Liepājas metalurgs" veido aptuveni ceturto daļa no sektora kopējā apgrozījuma. "Turklāt šo ietekmi jau nevar vērtēt tikai metālapstrādes ietvaros. Uzņēmumā ir vairāk nekā 2000 darbinieku. Taču viens darbinieks tādā nozarē kā metalurģija, pēc pasaules statistikas, rada septiņas astoņas darbavietas apkalpojošā sfērā. Tas nozīmē, ka saistībā ar "Liepājas metalurgu" ir nodarbināti aptuveni 15 000 cilvēku. Tas ir transports un citas metalurģiju apkalpojošās sfēras. Līdz ar to "Liepājas metalurga" problēmām ir ļoti nopietna ietekme uz nodarbinātību vispār," klāstīja asociācijas vadītājs.
Tāpat viņš norādīja, ka liela ietekme "Liepājas metalurgam" ir budžeta ieņēmumos. "Vidējā alga "Liepājas metalurgā" ir virs 600 latiem mēnesī. Parēķiniet, cik tas dod nodokļos un ko tas dod budžetā, tostarp sociālajā budžetā. Ja visi šie cilvēki gan kompānijā, gan saistītajās nozarēs kļūst par bezdarbniekiem, ko tas nozīmē? Ne mazāk būtisks zaudējums būtu vairāk nekā 100 gadu laikā uzkrātās zināšanas un pieredze šajā sarežģītajā ražošanas procesā, ko nevar apgūt ne viena mēneša, ne gada laikā," pavēstīja Rantiņš.
MASOC valdes priekšsēdētājs sacīja, ka mašīnbūvei un metālapstrādei ir lielākais eksporta īpatsvars apstrādes rūpniecībā, tāpēc, ja asociācijas uzņēmumiem ir kritums, to izjūt visa rūpniecība.
Jau vēstīts, ka "Liepājas metalurgs" ir nonācis finanšu grūtībās. Kompānijā pamatražošana apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ notiek ar pārtraukumiem. Kompānija iepriekš paziņoja, ka plāno par 8‒10% samazināt darbinieku skaitu. Savukārt uzņēmuma lielākie kreditori, tostarp Valsts kase, meklē risinājumus, kā grūtībās nonākušo kompāniju glābt.
"Liepājas metalurgs" ir lielākais darba devējs Liepājā – tas nodarbina aptuveni 2300 cilvēku. Uzņēmuma akcijas kotē "NASDAQ OMX Riga" otrajā sarakstā, tā lielākie īpašnieki ir privātpersonas ‒ Sergejs Zaharjins, Kirovs Lipmans un Iļja Segals.
