Pēc viņa sacītā, ES investīciju naudu vajadzētu koncentrēt reģionālajos attīstības centros. "Lai tā nebūtu izkliedēta un lai nerodas situācijas, ka notiek lielas investīcijas vietā, kur Nacionālajā attīstības plānā pat nav paredzēta izaugsme. Nauda ir jāiegulda tieši vietās, kur arī nākotnē paredzēta izaugsme," teica asociācijas vadītājs.
Viņš norādīja, ka ES naudas plānošanas dokumentos varētu paredzēt konkrētu summu, ko no kopējās Latvijai atvēlētās ES Kohēzijas fonda naudas varētu paredzēt reģionālajiem attīstības centriem.
"Mēs runājam, ka tie varētu būt 10% no kopējā Kohēzijas fonda finansējuma līdzekļiem, kas varētu tikt ierakstīti ES līmeņa dokumentos, lai tas tiktu ieguldīts pilsētās," sacīja Valainis.
Turklāt vajadzētu ļaut pilsētām pašām rīkoties ar ES kohēzijas fonda naudu, kuras mērķis ir izlīdzināt starp ES valstīm pastāvošās ekonomiskās un sociālās atšķirības.
"Mēs pierādījām to, ka vairāk vajag uzticēties pilsētām. Ir laiki mainījušies, un mēs panācām to, ka pilsētām tiks dota lielāka uzticība attiecībā uz to, ka būs iespēja atgriezties, ka pilsētas pašas varēs plānot investīcijas atbilstoši savām attīstības programmām," teica Valainis.
KONTEKSTS
Šā gada maijā Eiropas Komisija (EK) publicēs priekšlikumus nākamā ES daudzgadu budžeta pēc 2020.gada sadalījumam. Tam gatavojoties, dalībvalstis, organizācijas un citas iesaistītās puses aktīvi veido un pauž savu pozīciju par kohēzijas politikas nākotni, jo ES daudzgadu budžeta sagatavošanā tiks ņemts vērā arī ES iedzīvotāju viedoklis.
Baltijas valstu finanšu ministri ir vienojušies kopīgā aicinājumā EK, lūdzot pēc 2020.gada saglabāt kohēzijas politikas finansējuma aploksni 2014.-2020.gada plānošanas perioda apmērā. Finanšu ministrija aicinājusi arī organizācijas, pašvaldības, iedzīvotājus un citus interesentus savstarpēji sadarboties un izmantot sniegtās iespējas Latvijas interešu aizstāvībā, paužot atbalstu spēcīgam ES fondu finansējumam pēc 2020.gada.
