Pirms gada dīzeļdegvielas cena svārstījās ap vienu eiro, bet benzīnu varēja nopirkt par vienu eiro un desmit centiem litrā. Tagad degvielas litra cena ir augusi par divdesmit centiem un pamazām turpina kāpt. Degvielas tirgotājkompānijas "Astarte nafta" un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis skaidroja, ka cenas sāka kāpt pērn oktobrī un tā pamazām tās aug katru mēnesi.
"Mēs neesam sasnieguši vēl pirmskrīzes laiku. 2020. gada janvārī cena benzīnam bija ap 1,36–1,38 eiro un dīzeļdegvielai – 1,26–1,28 eiro par litru. Mēs esam vēl normālā līmenī, nav noticis nekas dramatisks, dramatiskas cenu izmaiņas. (..) Ir divu veidu prognozes – ka vasaras vidū cenām vajadzētu pazemināties, bet jebkurš notikums, kas saistīts ar Covid-19 uzliesmojumiem, Covid-19 sertifikāta ieviešanu, Indijas patēriņš vai Ķīnas ražošanas atjaunošana un krājumi Amerikas Savienotajās valstīs, – visi šie faktori katru nedēļu veido ietekmi uz šīm cenām.
Bet kopumā cenas neaugs būtiski, ir iespējams, ka tās arī nedaudz samazināsies," atzina Karčevskis.
Jautājums esot, cik drīz atjaunosies aviopārvadājumi un kā pavērsīsies ģeopolitiskie notikumi, vērtēja degvielas tirgotāju pārstāvis.
Tikmēr bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš secināja, ka naftas cenu kāpums atspoguļojas ne tikai degvielas uzpildes stacijās.
""Latvijas gāze'' jau ir paziņojusi par dabasgāzes cenu pieaugumu mājsaimniecībām. Visticamāk, ka mēs redzēsim siltumenerģijas tarifu pieaugumu. (..) Tas kopējo cenu līmeni palielinās. Mums tā kopējā prognoze šim gadam ir, ka patēriņa cenas varētu pieaugt par aptuveni 2% (..). Pagaidām nav nekas tāds ārkārtējs. Tas naftas cenu kāpums pasaulē varētu nedaudz turpināties, jo lielākā daļa pasaules pašlaik atkopjas no Covid-19 pandēmijas.
Cilvēki vairāk pārvietojas, aug arī pieprasījums pēc aviācijas, līdz ar to naftas pieprasījums varētu augt," klāstīja Āboliņš.
No otras puses, redzams, ka Naftas eksportētājvalstu organizācijas jeb OPEC valstis kopā ar Krieviju arvien ir ierobežojušas ražošanu, naftas tirgus ir pietiekami kontrolēts bez pavisam brīva piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara. Tāpēc šīs valstis līdz ar cenu kāpumu audzēs ražošanas apjomus, sacīja ekonomists Āboliņš.
Tomēr pašreizējais degvielas cenu kāpums jau tagad ir viens no būtiskiem iemesliem pārtikas produktu cenu augšanai. Tā konstatēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
"(..) Naftas produkti arī ļoti daudz tiek izmantoti iepakojuma ražošanai. Un pārtika vienmēr ļoti korelē ar naftas produktiem. Tas ir pierādījies iepriekšējos gadu desmitos. Ja palielinās naftas produktu cenas, palielinās arī pārtikas produktu cenas (..). Tiek prognozēts nevis tāds ļoti maziņš pārtikas produktu cenu kāpums, bet diezgan būtisks," atzina Gulbe.
Pagājušajā nedēļā pēc gandrīz divu mēnešus ilga stabilitātes perioda degvielas cenas pieauga arī Tallinā un Viļņā, bet Rīgā cenas līdzīgā līmenī turas ceturto nedēļu pēc kārtas.
