Viņa norādīja, ka detalizēta statistika vēl tikai tiek gatavota, bet galvenais jau ir skaidrs, un pirmām kārtām tas ir ievērojams ārvalstu tūristu skaita kritums Latgalē: “Pēdējo gadu laikā mūsu reģions bija pieprasīts Krievijas tūristu vidū, bet 2020. gadā viesu no Krievijas bija ļoti maz. Trīs Baltijas valstu valdības nolēma izveidot tā dēvēto Baltijas burbuli, tādēļ Latgalē pieauga tūristu skaits no Lietuvas un Igaunijas. Un tomēr kritums ir acīmredzams, piemēram, salīdzinājumā ar 2019. gadu Preiļos tūristu bija par 20 procentiem mazāk, Ludzā – par 15 procentiem mazāk. Apmeklējumu ļoti ietekmēja grupu braucienu atcelšana.”
Raksturojot 2020. gada sezonu, “Ezerzemes” pārstāve pastāstīja, ka tūrisma jomas uzņēmējiem bijis drūms noskaņojums pavasarī, kad sākusies rezervāciju vasarai masveida atcelšana. Daži uzņēmēji bijuši ļoti satraukti – nav bijis pārliecības, ka pavasarī vispār izdosies sākt darbu. Vēlāk situācija nedaudz stabilizējusies. Lauku tūrisma objekti – viesu nami un brīvdienu mājas – bijuši noslogoti gandrīz pilnībā. Diemžēl viesnīcām tik labi nav veicies – to piepildījums bijis apmēram 50 procenti.
“Par šīs sezonas atslēgvārdiem kļuva “prasme pielāgoties”. Tas vispār attiecas ne tikai uz tūrismu, bet mūsu nozarē tas izpaudās ļoti spilgti. Pandēmija nepārtraukti izdarīja korekcijas – piemēram, uzņēmējiem bija jānodrošina, lai viesu namu iemītnieki netrāpītos cits citam ceļā, lai telpu dezinfekcija stingri atbilstu Slimību profilakses un kontroles centra prasībām.
Potenciālo klientu piesaistīšanai bija pastāvīgi jāmaina un jāpilnveido piedāvāto pakalpojumu spektrs, lai uzsvērtu sava tūrisma objekta unikalitāti, tā atšķirību no citiem.
Piemēram, viesu nams “Stikāni” pie Rēzeknes sāka piedāvāt ne tikai pārnakšņot, bet arī piedalīties īpašās ekskursijās ar gidu, lai iepazītos ar putnu dzīvi Lubānas ezerā. Ludzas amatnieku centrs pēc latgaliešu virtuves meistarklasēm sadarbībā ar kaimiņos esošajiem viesu namiem nodrošināja kulinārijas nodarbību dalībniekiem naktsmājas. Viesnīca “Park Hotel Latgola” Daugavpilī regulāri piedāvāja atlaides un rīkoja īpašas akcijas,” stāstīja Spundere.
Viņa uzsvēra, ka Latgales reģiona tūrisma asociācijai “Ezerzeme” patlaban nav ziņu, ka kaut viena viesnīca būtu pilnībā pārtraukusi darbību. Iespēju saņemt valsts palīdzību, pēc Spunderes teiktā, Latgales tūrisma uzņēmēji, tāpat kā pavasarī, izmanto ne īpaši aktīvi, vispopulārākais ir dīkstāves pabalsts. Pavasarī 38% saņēma dīkstāves pabalstu, bet tikai 1–2% – nelielu nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu, par to Rus.lsm.lv maijā stāstīja “Ezerzemes'' vadītāja Jeļena Kijaško.
“Varu pastāstīt ne tikai par viesnīcām. Mūsu apkopotā informācija liecina – neviens tūrisma jomas uzņēmējs nav pilnībā pārtraucis pakalpojumu sniegšanu. Visi cenšas skatīties uz priekšu, domāt, kā atrast un noturēt savu nišu.
Būs “jānoslīpē” savi pakalpojumi konkrētām grupām, piemēram, makšķerniekiem, ģimenēm ar bērniem un tamlīdzīgi.
Prognozēt, kas būs jaunajā sezonā, pašlaik ir ļoti grūti – mēs taču nezinām, kā būs mainījusies situācija pat pēc nedēļas. Pilnīgi skaidrs ir viens – izdzīvos tie, kuri pratīs piemēroties pandēmijas apstākļiem un spēs izstrādāt oriģinālus tūrisma piedāvājumus,” rezumēja Laura Spundere.
Ar Latgales piedāvājumu tūristiem ziemā var iepazīties šeit. Savus apmeklētājus gaida galvenokārt dabas takas un minizooparki. Protams, jāseko valdības lēmumiem par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem. Pirms iecerētā objekta apmeklēšanas noteikti ar to jāsazinās un jāpārliecinās, ka jūs pieņems.
KONTEKSTS:
Cīņa ar Covid-19 izplatīšanos un ieviestie ierobežojumi noveduši pie tā, ka šobrīd tūrisma nozare ir uz bankrota robežas. Būtiski cietušas arī citas nozares.
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem. Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem pieejams arī 2021. gadā.
