Viņa stāstīja, ka uz doto brīdi rezervāciju atcelšana ir apstājusies. Saskaņā ar pašreizējām aplēsēm, viesnīcu rezervācijas atceltas aptuveni 60% apmērā. Piesardzīgi uz Baltijas valstu reģionu raugās gan tālāku, gan tuvāku valstu, piemēram, Vācijas, ceļotāji, teica Graikste.
Asociācijas pārstāve atzina, ka pastāvīgie klienti zina situāciju un nebaidās apmeklēt Latviju. Citādāk ir ar jauniem klientiem – nav redzams, ka viņi šajā laikā rezervētu vietas Latvijas viesnīcās.
Viņasprāt, būtu nepieciešams kāds kopīgs plāns, lai ārvalstīs parādītu, ka Latvija ir droša valsts un te nenotiek karadarbība.
Graikste sacīja, ka Baltijas valstīs situācija atšķiras, piemēram, Lietuvas viesnīcu nozarei palīdz Polijas tuvums. Tāpat kaimiņvalstis Covid-19 pandēmijas laikā īstenojušas reklāmas kampaņas.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore atzina, ka patlaban viesnīcu glābiņš ir iespēja izmitināt no kara bēgošos Ukrainas civiliedzīvotājus. Viņiem ne tikai tiek dots patvērums un palīdzēts ar darba meklējumiem, bet arī bērniem tiek organizētas ekskursijas un citi pasākumi.
Viņa piebilda, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ, kas bijuši stingrāki nekā kaimiņvalstīs, Latvijas tūrisma nozares darbības rādītāji pērn bijuši līdzīgi darbības rādītājiem 2020. gadā, kas arī pagāja pandēmijas zīmē. Abos šajos gados viesnīcu noslogojums bijis līdzīgs tam, kāds tas bija 1997.–1998. gadā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
