Mudina veidot atbalsta mehānismu
Cūku audzētāju asociācijai biedri par problēmām nozarē ziņo jau no oktobra. Asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece skaidro, ka cūkgaļas iepirkuma cena nesedz audzēšanas pašizmaksu, kuru lielākoties veido šobrīd īpaši augstā barības graudu cena. Patlaban iepirkumā kilograms cūkgaļas maksā 90 centus, iepriekš – virs eiro.
“Lai audzētājs būtu pa nullēm pie 200 eiro izmaksām par tonnu graudu (iepriekš vidēji 140 eiro par tonnu), ir jābūt cūkgaļas cenai vismaz 1,10 eiro par kilogramu. Un tas ir pie ļoti sabalansētas izmaksu pozīciju pārskatīšanas.
Tā kā šis gads mums ir iesācies ļoti smagi.
No citām nozarēm dzirdēts melnais humors, ka lauksaimniecībā var būt slikti un ļoti slikti. Bet mēs nekoķetējam, tas tā nav, šobrīd tās cenu šķēres cūkaudzētājiem ir tiešām dramatiskas,” norāda Lejniece.
Viņa papildina, ka cūkkopji Latvijā patlaban dzīvo no pērnā gada rezervēm un lielā daļā saimniecību ir zaudējumi. Dati rāda, ka
smagāk skarti Kurzemes cūku audzētāji, jo reģionā bijuši arī lielākie graudu ražas zudumi.
“Šī zemā cena ir kopējā Eiropas problēma. Tas saistīts gan ar reģionalizāciju Āfrikas cūku mēra dēļ, kas iet uz priekšu, un arī globālās kopējās gaļas cenas ir zemas gan Amerikā, gan Brazīlijā, gan Kanādā, kas arī ir eksportētāji uz trešajām valstīm un būtībā brīvajā gaļas tirgū konkurenti Eiropas Savienībai. Tas nozīmē, šis ir izaicinājums ministrijai braukt un runāt arī uz Eiropu. Mēs kā nevalstiskās organizācijas sakām, ka jau ir jāieslēdz atbalsta mehānismi, lai nozarei palīdzētu izdzīvot,” saka asociācijas vadītāja.
Izdzīvo uz rezervēm
Saldus puses zemnieku saimniecības “Rukmāri” saimnieks Modris Žentiņš darbojas dažādās nozarēs, proti, audzē cūkas un arī pašam ir savi labības lauki. Tāpēc ar paša sagatavotajām barības rezervēm vēl var pabarot vairāk nekā 2000 cūku ganāmpulku.
“Jautājums tagad, cik izturēt to spiedienu. Gaļas cenai vajadzētu iet līdz pašizmaksas cenai, tas būtu tikai normāli. Pašlaik sanāk pie katras cūkas piemaksāt. Tie ir zaudējumi. Graudu man pietiek līdz pavasarim, un līdz tam brīdim nodzīvosim,” saka saimnieks.
Ņemot vērā, ka Āfrikas cūku mēris skāris reģionu, daļa saimniecību nonākušas tirdzniecības ierobežojumu zonā, kur cenas nosakot arī pārslogotās kautuves. “Viena lieta ir cena, bet otra lieta – mēra skartajās zonās nav iespējas realizēt cūkas. Tas, ka uzraksta iesniegumu Pārtikas un veterinārajam dienestam, lai ļauj realizēt, ar to nekas nebeidzas. iedomājieties situāciju – pilna kūts ar cūkām, kuras jau pāraug, un kautuves atsakās ņemt. Vismaz Kurzemes galā neviena kautuve nav tāda, kas varētu ņemt no karantīnas zonas,” skaidro Žentiņš.
Cūkgaļas cenas svārstības ir regulāras pēdējos gados, taču pēdējā ceturksnī tā bijusi viszemākā, secina dāņiem piederošā cūkkopības nozares uzņēmuma SIA "Gaižēni" valdes loceklis Alekss Rasmusens, kas saimnieko Cēsīs.
Tāpat daudzie riski nozarē piesardzīgākus padara arī naudas aizdevējus, proti, sarežģītāk saņemt kredītu apgrozāmajiem līdzekļiem grūtās situācijās. Tiesa gan, Rasmusens pārliecināts, ka ir nepieciešams arī meklēt izmaksu optimizācijas iespējas lielās saimniecībās.
Novembrī cūkgaļas cena Latvijā bijusi par 5,1% mazāka nekā pirms gada, liecina Zemkopības ministrijas dati. Nozares problēmu dēļ šogad plānots ātrāk izmaksāt ciltsdarba atbalstu cūkkopjiem. Pieteikumus Lauku atbalsta dienestā varēs iesniegt no 1. marta.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe Latvijas Radio pauda, ka situācija ar zemajām cūkgaļas iepirkuma cenām un augstajām barības cenām rada problēmas visā Eiropā. Zemo cenu iemesls ir cūkgaļas pārprodukcija. Turklāt pašlaik nekas neliecina, ka situācija tirgū varētu nopietni mainīties, un, ja kaut kur neradīsies spēcīgs pieprasījums, kas liks cenām iet uz augšu, iespējams, Latvijā būs kādas saimniecības, kuras būs spiestas pārtraukt darbību.
